Gribēju pastāstīt par interesantām dziesmām, kas variējas tēmā
“Meitu mātes istabiņa
Ledus kalna galiņā,
Es gribēju klātu tikt,
Nav kaustīta kumeliņa. “
Šī dziesma Kr. Barona kārtojuma atrodas nodaļā “Tautu dēls dodas precības nolūkā svešumā”.
Man interesanti šķita tāluma salīdzinājums ar ledus kalnu. Bet no citas puses- vai tāluma?… Varbūt tas saistīts ar sievas mātes sirdi, kas jāatkausē, lai tā dotu savu meitu? Tad kas būtu tas “kaustītais kumeliņš”? Droši, ka puiša fiziskās īpašības- iznesība, izskats u. tml.
Tomēr mulsina fakts, ka šī dziesma ietilpst virskategorijā “Atbalss no senajiem laikiem” un uzskatāma par priekšnodaļu tai, kas vēsta par līgavu zagšanu. Tad nu sanāk- ja meitu zog, tad nekāda sievas mātes sirds kausēšana nesanāk…
Kr. Barona kļūda? Vai varbūt latvieši sievas zaguši Skandināvijā un citur, kur augsti kalni un patiešām grūti klāt piekļūt- realitātes apraksts? Vai varbūt, izmantojot J. Kursītes ideju, ka dainas ir mūsu tautas sakrālā valoda, kur visas norises nav vārdā tieši nosaucamas, tas ir profānam jeb precībām negatavam cilvēkam mēģinājums pateikt, ka zagšanas process nav viegls un ātri padarāms?…
Tautasdziesmas 
Kaustīts nozīmē apkalts. Tas ir vietvārds no Malienas. Alūksnes pusē.
PatīkPatīk
Vārds. kaustīt attiecas arī uz kaut kā sadrupināšanu dauzot. Sāli, piparus, cukuru var kaustīt. Kalšana arī tā pati.dzelzs sišana, dauzīšana pēc būtības ir.
PatīkPatīk