Kāzu vai bēru dziesma, vai saldsērīga ziņģe?

Jautājums folkloras pētniekiem, praktizētājiem un interesentiem.

„Latviešu tautasdziesmu”  topošajā 11. sējumā tiks publicēts arī kupls skaits (vairāki simti) t.s. garo dziesmu. Par garajām dziesmām sauc tautasdziesmas, kurās rindu skaits pārsniedz desmit un kas ietver sižetu jeb stāstu („Es karā aiziedams”, „Krauklīts sēž ozolā” u.c.). Tām  ir sava individuāla melodija un brīvāka teksta uzbūve nekā četrrindēm. Krišjānis Barons tāpat kā tautasdziesmu formas pētnieks Ludis Bērziņš garās tautasdziesmas saucis par ziņģēm. Iespējams, tāpēc, ka daļa no tām saturiski tuvojas jaunāka laika romantiskajām dziesmām, kas aizgūtas no vācu tradīcijas. Mūsdienās ziņģe ir tautā izplatīta romantiska satura autordziesma.

Kārtojot izdošanai garās kāzu dziesmas, nākas saskarties ar tekstiem, kuru nozīme un vieta kāzu rituālā nav zināma, jo folkloras vācēji to savulaik nav noskaidrojuši. Viens no šādiem gadījumiem ir dziesma par kāzās mirušo līgavu, kas īpaši populāra Latgalē, kur pierakstīti 55 varianti (Vidzemē 18, Kurzemē 8, Zemgalē 7 un Lietuvā 1). Pēc LFK datiem, dziesmas vecākās zinātājas ir 1836.g. un 1872. gadā dzimušas teicējas. Tikai vienā gadījumā pie dziesmas teksta, kuru 1960. g. Balvu raj. Bērzpilī no teicējas Annas Būdnīkas pierakstījusi toreizējā filoloģijas studente, tagad pazīstamā filosofe Skaidrīte Lasmane, atrodamas viņas fiksētas teicējas norādes: „dziedāja kāzu dziesmu meldijā” un „itū kuozuos dzīduoja” (LFK 1950, 4980). Lūk, dziesmas pieraksts:

Pīcpadsmit ar varganem,
Sešpadsmit ar garmanem,
Es ar sovu mīlōkū
Pyrmū danci doncōt gōju.
Da pus danča nadagōju,
Saslymst muna mīlōkō.
- Oi, tu muna sirdspukeit,
Kaidu zōļu tev vajag?
Voi dzers olu, voi dzers šņabi,
Voi soldonu iudisneņu?
- Ni dzerš ola, ni dzerš šņaba,
Ni soldona iudisneņa.
- Oi, tu muna sirdspukeit,
Kaidu kleitu tev vajag?
- Boltu kleitu, zaļom lopom,
Apkuort zalta zeiļeitem.
- Ak, tu muna sirdspukeit,
Kaidu grobu tev vajag?
- Malnu gruntu, zaļom lopom,
Pazeļteitom kōjeņom.
- Ak, tu muna sirdspukeit,
Kaidim kopim tevi vest?
- Iz tīm pošim kopim vesti,
Kur guļ muni bōleleni.
- Oi, tu muna sirdspukeit,
Kaidim zyrgim tevi vest?
- Ar tīm pošim sērmim zyrgim,
Kur atvede šai vītā.
- Oi, tu muna sirdspukeit,
Kai man tevi pīminēt?
Ik svātdinis iz bazneicu
Par manimi dīva lyugt.
LFK 1950, 4980

Barons „Latvju dainās” šo dziesmu trīs variantos ievietojis nodaļā „Garākas dziesmas jeb ziņģes”. Viens no tiem pierakstīts Cēsu apriņķa Vestienā:

Daiļa roze dārzā auga,
Kas to rozi iestādīja?
Māmiņai viena meita,
Tā rozīti iestādīja.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim viņai precībās.
Labdien, labdien, smukmeitiņa!
Mēs braucām precībās.
- Paldies, paldies, smukpuisīti,
Es nevaru solīties,
Es nevaru solīties,
Nav mājā tēvs, māmiņa.
Brauciet rītu, vai parītu,
Tad būs mājā tēvs, māmiņa.
- Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim otrreiz precībās!
Labdien, labdien, smukmeitiņa,
Otrreiz braucām precībās.
- Paldies, paldies, smukpuisīti,
Nu es varu solīties,
Nu es varu solīties,
Nu mājā tēvs, māmiņa.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Vedam brūti sētiņā.
Sētiņāi ievedot,
Saņem mūs muzikanti,
Piecpadsmit ar vijolēm,
Sešpadsmit ar bazūnēm.
Pirmo danci dancojot,
Noģībst mana līgaviņa.
Nesu viņu kambarī,
Lieku viņu gultiņā,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Uz rokām saauklēju.
Saki, mana līgaviņa,
Vai negribi ēst, vai dzert?
Vai negribi ēst, vai dzert,
Vai saldena āboltiņa?
- Ne es gribu ēst, ne dzert,
Ne saldena āboltiņa.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādās drēbēs tevi ģērbt?
- Šķidri austos svārciņos
Sarkanrožu lintītēm.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādā zārkā tevi likt?
- Tumši zilā, brūnām puķēm,
Sudrabiņa lapiņām
- Saki, mana līgaviņa,
Kādiem zirgiem tevi vest?
- Tiem pašiem sešiem meļņiem,
Kuriem mani brūti veda.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādām smiltīm tev' apbērt?
-Tām pašām smiltiņām,
Kurām citus paglabā.
- Saki, mana līgaviņa,
Kā es tevi piecietīšu?
- Liec trīs gadus baznīcā
Ik svētdienas nozvanīt.
- Brīnās kungi, brīnās ļaudis,
Kas tā tāda nomiruse,
Kas tā tāda nomiruse,
Pirmo danci dancojot,
Pirmo danci dancojot,
Brūtes kroni noņemot.
LD 33616 

Kaut arī dziesmas variantos atspoguļotie kristīgie priekšstati un 19. gs. beigu sadzīves detaļas (brūtes kleita, zārka un krusta izskats u.c.) liecina par tekstu jaunāku izcelsmi, tajos varētu būt saglabājušies senāki priekšstati par kāzām kā pārejas rituālu meitas pāriešanai jaunā – sievas statusā, kas tiek izspēlēts kā viņas rituālā nāve. Šo argumentu stiprina varianti, kuros, pirmo kāzu danci dancojot, līgavai tiek noņemts vai nokrīt vainadziņš (arī gredzentiņš), vai kuros mirstošā līgava tiek šūpota zelta šūpulī (atsauce uz dzimšanu un kristībām kā pirmo pārejas rituālu, kas iezīmē ienākšanu šai saulē), arī tie pāris teksti, kuros parādās meitas un sievas dzīves dramatizēts pretnostatījums kā daudzās citās kāzu dziesmās. Piemēri:

... Pirmo danci dancojot, 
Nokrīt viņai vainadziņš,
Vaiņadziņu saņemot,
Nokrīt viņai gredzentiņš,
Gredzentiņu paņemot,
Sāk jau bāla metenēt (mesties)*... 
LFK 1730, 31155, Prauliena

... Vaicoj kungi, bazneickungi:
- Kas tik lels tev nūmyra?
- Man nūmyra jauna sīva,
Pyrmū danci doncojūt.
- Koļ es beju pi brōlim,
Beju bolta, da sorkona,
Kai izgōju tautiņōs,
Kai zōleite solnas āsta...
LFK 1705, 3794-5, Aglona
... Pirmo danci dancojot,
Noģībst mana līgaviņ’.
Ohaijā, tillillī,
Noģībst mana līgaviņ’.
Ņemu savās rociņās,
Ienes’ savā istabā,
Ohaijā...
Ienes’ savā istabā,
Ieliek’ zelta šūpulī.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sašūpāju, saauklēju...
Es vaicāju līgaviņai:
- Kādās drēbēs tevi ģērbt?
- Zīda kleitu, tilla micu,
Sarkanrozā bantītēm.
Es vaicāju līgaviņai:
- Kādā zārkā tevi likt?
- Brūnu grunti, rozā puķēm,
Sudrabotiem klamburiem...
LFK 23, 9908, Dikļi

No otras puses, pēdējā piemērā un tam līdzīgajos tekstos sastopamie fantāzijas elementi  neviļus sasaucas ar ironiski drastisko bēru aprakstu ziņģē „Balts zārks ar melnām pumpām”, kuras uzmanības centrā arī līgavas nāve. Šo noskaņu vēl paspilgtina t.s. „trallas” – piedziedājumi aijaijā, trallallā; puijā, puijā, puijaijā; afaijā, tillillī u.tml.

Tātad jautājums folkloras pētniekiem, praktizētājiem, interesentiem – vai un kas jums ir zināms par šīs dziesmas saturu, nozīmi un izpildījuma kontekstiem?
Baiba Krogzeme

__________________________________

* Latgaliešu tekstu valodas  red. Beatrise Reidzāne.  Viņas pārdomas par vārdformas metenēt seno cilmi: mest<*metti, pag. meta, vārddarināšanas variants, līdzīgi kā vest<*vedti, vadāt, vadīt arī *metti mētāt, *metenēt.

Advertisements

2 komentāri

Filed under Uncategorized

2 responses to “Kāzu vai bēru dziesma, vai saldsērīga ziņģe?

  1. Te noteikti jādomā plašākā kontekstā.
    Kas to plašumu dos?
    1) dancis. t.i. runa ir par pirmā danča dancošanu, kāzās tas ir noteikts horeogrāfisks rituāls nevis jebkura deja vai dancis. Patiesībā mums nav plaša un dziļa pētījuma par kāzu horeogrāfiskām norisēm, tāpēc vieglāk laikam paskatīties pie kaimiņiem, jo pētījumu nevar īsā laikā dabūt gatavu.
    2) Eiropas leģendu, bet vēl būtiskāk – balāžu (tātad dejas dziesmu jeb rotaļu, jaunākā laikā tātad – danču) sižeti, kur ja nemaldos ir daudzas tēmas par miršanu, pārdzimšanu utt., kas ļoti aktuālas kāzu sakarā.

    Like

    • Paldies par Jūsu komentāru! Par tradīcijas iekļaušanos plašākā kontekstā Latviešu folkloras krātuves pētniekiem informācija ir zināma un pieejama. Šī raksta mērķis bija cits- cerība atrast kādu teicēju, kurš zinātu pastāstīt par šīs dziesmas un tradīcijas praktisku izmantojumu kāzās. Ja Jums ir šādas ziņas, būsim ļoti pateicīgi, ja padalīsieties, jo šī nav no populārākajām, daudz pierakstītajām un pētītajām tradīcijām.
      ar cieņu,
      Ginta Pērle- Sīle

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s