Kāpt vai nekāpt no ratiem laukā?

Šoreiz stāstā par tautasdziesmām aicinu Jūs ielūkoties brīdī, kad līgaviņa atvesta jaunā vīra mājās un gatavojas izkāpt no ratiem. Šai brīdī tradīcija sazarojas – vienā daļa tautasdziesmu variantu apcerēta līgavas izcelšana no ratiem un līgavas svars, ar kuru tiek tieši saistīta ar jaunā pāra dzīves laime.

Latvju dainās”, kā arī tautasdziesmu akadēmiskajam izdevumam savāktajās dziesmās novērojam, ka vēlams, lai „cēlumiņš” būtu grūts:

1)”Raugi celt, bāleliņ,

Vai būs grūts cēlumiņš:

Kad būs grūts cēlumiņš,

Tad būs mīļa dzīvošana.” LD 18732

2)”Cel, bāliņu, paceldams,

Vai ir grūta ceļamā:

Ja būs grūta ceļamā,

Tai būs pulka sudrabiņa.”LD 18742

Pirmajā piemērā redzam, ka, izmantoti pretstati, lai pareģotu nāktoni. Varētu domāt, ka pretstatu izmantošana saistīta ar māņticību, līdzīgi kā ticējumā: “ Ja ejot sasit kreiso kāju, tad ceļa mērķī izdosies labi. Bet ja ejot sasit labo kāju, tad ceļa mērķī ies slikti.” /J. Stucka, Stāmeriene, LTT 13351./ Tāpat varētu runāt par celšanas simboliku, līgavas nonākšanu vīra varā u. tml., ko neanalizēšu. Aicinu paskatīties uz tautasdziesmu vienkārši: ir skaidrs, ka “grūts cēlumiņš” nozīmē, ka kāzinieki sagaida pēc iespējas smagāku līgavu, jautājums- kādēļ? Piemērojot mūsdienu skaistuma etalonus, pareizāk būtu gaidīt slaiku, tievu jaunieti. Tomēr agrākajos laikos sievietes svaram bija cita nozīme. Tas norādīja uz līgavas pārticību (nav trūcis ēdiena). Par to, ka pārticība ir vērtē, liecina otrais minētais piemērs- daudz sudrabiņa varētu liecināt par nodrošinātu dzīvi nākotnē. Iemesls tieksmei pēc pārticības varētu būt līdzīgs kā šodien – jo vairāk naudas ģimenei, jo mazāk strīdu, mazāk raižu par iztikas nodrošināšanu. Otrs iemesls- labi paēdusi, ražena līgava nozīmēja spēcīgu darbinieku saimniecībā, māti, kas spēj bez problēmām iznēsāt bērniņu, dzemdēt to veselu, zīdīt. Skaidrojumam- jo tālāk senatnē, jo lielāks risks dažādu infekciju, grūtniecības un dzemdību komplikāciju dēļ mātes un/vai bērniņa nāvei. Ilustrācijai tautasdziesma: “Es būt ņēmis to meitiņu,/ Kaut tai laba veselība: Vējā gurni izkaltuši,/ Saulē pupi savītuši.” [LD 20148].

Otra dziesmu variantu daļa, kas saistās ar līgavas izcelšanu no ratiem, ir atšķirīga, jo tur līgavas svars tiek skaidrots pavisam citādi:

Cel, bāliņ, lūkodams,

Vai ir grūta vedamā:

Ja būs grūta vedamā,

Tad būs divas dvēselītes.” LD 18740

Divas dvēselītes” nepavisam nebija tas, ko gaidīja vīra radu saime, jo tas parādīja līgavas netiklību. Vismaz vēlākajos laikos, kad precības tika norunātas un līgavainis ar līgavu pazīstami, šis bija liels negods. Tai pat laikā pastāv iespēja, ka dziesmā varētu būt saglabājušies priekšstati no senākiem laikiem, kad sievas zaga. Sākotnēji devās izlūkos, pēc tam vai nu pats puisis, vai kāda persona viņa uzdevumā devās nolūkotai pakaļ (protams, ir liecības arī, ka tas noticis vienā braukšanas reizē). Šajā dziesmā tad būtu konstatēts brīdis, kad zagtā līgava ir bērna gaidībās.

Otra tradīcijas versija ir – līgavai pašai jāizkāpj no ratiem. Jādomā, ka tas, cik ātri metia spēs izkāpt, tiek vērtēts un vēlāk apdziedāts, saistot to ar čaklumu darbā u. tml. Tomēr šajās dziesmās uzmanību saista vairāk „Latviešu tautasdziesmu” gatavojamā “Kāzu” sējuma variantos un variācijās sastopamās dziesmas, īpaši šis tips:

Lec pate, tautmeita,

No kumeliņa,

Negaidi mūs’ brāli

Noceļam.” N 1400, 129757- 58

Ir vairākas dziesmas, kur pēdējās rindas atšķiras: “..Nav brāļa mājās,/Kas tevi izcels.” K 1677, 15. Ja lasām līgavas vešanas dziesmas, tad ļoti daudzas no tām ietver frāzes “brālim vedu līgaviņu”, “es atvedu brālim sievu” vai tamlīdzīgas formulas. To kontekstā mulsinoša šķiet piezīme, ka “brāļa nav mājās”. Kā līgavainis var nebūt mājās brīdī, kad atved viņa nākamo dzīvesbiedri?! Šo neskaidrību novērš variācijas: “..Negaidi dievera,/ Cēlājiņa.” L 520, 243. Par dieveri teicējs vēl sniedzis paskaidrojumu, ka tas ir vīra brālis. Vēl, galvenokārt Latgales dziesmās, pie cēlājiem minēts arī tēvs – gan bez paskaidrojuma, kurš. Tātad jauno sievu (ja viņa neprotas pati izkāpt) bieži vien neizcēla līgavainis, bet kāds no radinieku pulka. Iespējams, tas bija vedējs (visbiežāk vedēji bija līgavaiņa brāļi), tā simboliski noslēdzot savu darba daļu.

Būtiski, ka abi līgavas izcelšanas/ neizcelšanas tradīcijas tautasdziesmu varianti ir sastopami visā Latvijā, tiem nav pat aptuvenu ģeogrāfisko robežu. Tādēļ, vedot līgavu pār novadu, varēja gadīties, ka, negribot krist kaunā un gaidot izcelšanu, viņa dabūja dzirdēt sašutumu par nekaunību, paliekot ratos.

Būsim priecīgas par Jūsu komentāriem, novērojumiem, jautājumiem gan saistībā ar šeit aprakstītajām, gan arī citām kāzu tradīcijām.

G. Pērle- Sīle

Advertisements

Komentēt

Filed under Uncategorized

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s