Personīgais sējumā

Liriska atkāpe no akadēmiskā…

Es tiku mācīta darīt no sirds, vienalga, ko darīdama. Tā nu ir iznācis, ka nav ļoti jāpūlas, jo man patiešām patīk tas, ko daru. Man patīk tautasdziesmas, patīk caur tām atklāt un iepazīt vēsturi, atrast cilvēkus, kas dziesmas teikuši, dziedājuši. Jāatzīst, ka ļoti jocīga sajūta pārņem, turot rokā dziesmu, kas ir saistīta ar kaut ko personisku- ar pazīstamu uzvārdu, vietu.

1967. gadā Valkas rajonā noritēja Latviešu folkloras krātuves XXI Zinātniskā ekspedīcija. Tās ietvaros pētniece Rita Drīzule apmeklēja arī Palsmanes pagastu- mazu pagastiņu Ziemeļvidzemē, netālu no Smiltenes, kur pierakstīja vairākus teicējus, nostarp Emīlijas Rabāces dziesmas.

Tagad, 2017. gada vasarā, 50 gadus vēlāk, šī dziesmiņa nonāca manās rokās. Ar elektrības sitienam līdzīgu sajūtu, ka man dota iespēja pieskārties vēsturei- Emīlija Rabāce ne vien nāk no mana dzimtā pagasta, viņas mājas ir ļoti netālu no manām…

Milzīgajā dziesmu pūrā, kas tiek ierakstīts sējumos, šādas saskares iespējas man ir salīdzinoši niecīgas. Mana puse nevar lepoties ar tik plašiem pierakstiem kā, piemēram, Suitu novadi. Tādēļ katra šāda sastapšanās man ir dārga. Ceru, ka piedosiet, ka pie iespējas ierakstu savus dārgumus pamatdziesmas vietā. Lielai daļai lasītāju tas ir un būs tikai numurs “V 1980, 508”, kas parādīsies pie dziesmas, man-  cieņa pret manu dzimto vietu.

ej laimīte

ar cieņu,

Ginta.

Advertisements

Komentēt

Filed under Uncategorized

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s