Kā tautietis no darba devēja par meli pārtapa

Atšķirot dažādas mūslaiku vārdnīcas, piemēram, “Latviešu literārās valodas vārdnīcu”, pie darbības vārda “maldināt” atradīsim skaidrojumus, ka tas nozīmē: 1)panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko); 2)vilināt prom (no pareizā ceļa, virziena)- par cilvēkiem vai dzīvniekiem. /Latviešu literārās valodas vārdnīcas elektroniskā versija http://www.tezaurs.lv/llvv//

Tautasdziesmās maldināšana bieži vien saistīta ar tautieti- iecerēto vai jauno vīru, brāli, arī vecākiem, kas jauno meiteni maldina. Piemēram,

Liec, Laimiņa, man mūžiņu,
Liec da vienu labumiņu,
Nedod munu augumiņu
Nevēkļami maldināt. /LD 1214/

Lai tam tādu gudrumiņu,
Kas māmiņu gudru sauca:
Izauklējsi, izšūpojsi,
Dod otram maldināt./LD 17250.8/

Ar stereotipu, kas iegūts no šādām dziesmām, ka tautu dēls ir melīgs neģēlis, lasīju dziesmu:

Labāk tēva dubļus bridu,
Ne tautieša laipas gāju:
Tautiets mani maldināja
Ik pūriņu rītiņā. Z 1551, 2191

Pēdējās divās rindās “maldināšana” parādās ar pavisam citu nozīmi.

Tas lika ielūkoties K. Karuļa sagatavotajā “Etimoloģijas vārdnīcā”, kur atradu šādu “maldināšanas” vēsturi: “Maldināt- likt malt.(..) Pamatā indoeiropiešu *mel- , kas nozīmē (sa)grūst, (sa)berzt, sist, malt. (..) Literārajā valodā parastākais ir no “maldīt” atvasinātais verbs “maldināt”. Tā semantika izriet no dažāda virziena kustības, kas saistījusies ar mānīšanu par ceļa virzienu; sākotnēji laikam raksturīga bija riņķveida kustība, kas atbilda malšanai. Ar pārnesumu un vispārinājumu “maldināt” ieguvis nozīmi “mānīt, krāpt”. /Karulis K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sēj. R. Avots, 1992.g./

Tas liek divējādi raudzīties uz tādām dziesmām kā šīs:

“Saka tautas uz tautām:
To jemsim bārenīti;
Ne tai tēva, ne tai mātes,
To var grūši maldināt.” /LD 5221.1/

Proti, bārenītei nav aizstāvju, to var nostrādināt, likt daudz malt. Tai pat laikā- to var arī mānīt, jo nebūs, kam prasīt padomu un atbalstu. Vai arī:

“Māsiņ, skaista izauguse,
Kur man bija tevi likt?
Žēl man tevi tautàm dot,
Grēks pašam maldināt.” /LD 3511.1/

Raugoties uz “maldināšanas” dziesmām, jāsecina, ka lielākais vairums ir tādas, kā iepriekš minētās, kurās iespējamas abas darbības vārda nozīmes. Nedaudz mazāk, bet ir tautasdziesmas, kas saglabājušas agrāko “maldināt” nozīmi “malt”, piemēram:

“Izmākuse dēlu māte
Vedekliņas maldinàt:
Meitàm deva griķus malt(i),
Vedeklai tīrus rudzus.” /22507/

Savukārt “maldināšanai” topot par sinonīmu krāpšanai, to kā vienīgo nozīmi tautasdziesmās var sastapt krietni retāk. Piemēram,

Šādi tādi landermaņi
Brūnus svarkus šūdinaja,
Gribedami maldinàt
Lielu radu līgaviņu. /LD 20628/

Ieskatoties vērīgi, tautasdziesmas ataino valodas mainīgo dabu, neviennozīmību. Jāuzmanās no maldināšanas.

ar cieņu,

Ginta.

 

 

Advertisements

Komentēt

Filed under Interesanti dziesmu teksti

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s