Vīra māte – vella māte, vedekliņa – pātadziņa

Folklorā atspulgu rod lietas, kas tautai, folkloras radītājai un uzturētājai, ir aktuālas. Mūsdienās no anekdotēm visiem pazīstamas sievas mātes, kuras bez brīdinājuma ierodas viesos un paliek dzīvot pavisam, vai jaunie vīri, kas viņām pērk Černobiļas ābolus. Tāpat tiek stāstīti stāsti par vedeklām, kas neprot piešūt krekliem pogas, un vīra mātēm, kas zvana dēlam piecas reizes dienā. Tā folklora pavisam tieši piedalās sievas mātes un vīra mātes stereotipizēto tēlu radīšanā. Bieži vien dzēlīgā, sarkastiskā attieksme, kas sastopama mūsdienu folklorā par jauno radu sadzīvošanu, kā tradīcija nāk cauri laikiem un kuras atspoguļojumu iespējams atrast, piemēram, tautasdziesmu tekstos:

Pipurota dēlu māte,
 Zēvelēta vedekliņa;
 Neglābsies dēlu māte
 Ne šķirbā ielīduse. LD 21746, 5
Nebēdā, vedekliņa, 
Ka man kupris mugurā,
Gan es taisna izstiepšos 
Ar tevim bārdamies! LD 23316, 13

Tas skaidrojams ar jaunās sievas adaptāciju svešā vidē – tautās, respektīvi, vīra ģimenē. Tā nav viegla, jo saduras gan divu atšķirīgu dzimtu paražas – no saimniekošanas organizācijas līdz sociālajai hierarhijai mājas sadzīvē, gan arī personiskās rakstura īpatnības, atšķirīga dzīves pieredze u.tml. Nozīmīga un atsevišķi atzīmējama ir pastāvīguma sajūta – neprecas vienai dienai, bet visam mūžam. Jauno radu attiecību izveidošanās ietekmēs viņu dzīvi ilgtermiņā, tādēļ par to tiek domāts jau kāzu rituāla laikā, ievērojot ticējumus un veicot maģiskas darbības, tiek vēroti pat laika un ceļa apstākļi kā laba vai slikta zīme dzīvei tautās.

Braucat lēni, precinieki,
Lai ziediņi nenobirst;
Cik ziediņu man nobira,
Tik asaru mūžiņā. LD 18164
Lija lietus, sniga sniegi,
Kad es gāju tautiņās.
Sniegi bija grūts mūžiņš,
Lietus gaužas asariņas. LD 18153

Tautasdziesmās sievas mātes un znota attiecības vairāk tiek tēlotas posmā līdz kāzām (zagšana, lūkošana, bildināšana), savukārt vīra mātes un jaunās sievas – no kāzu brīža. Lai gan ir dziesmas, kur dēlu māte pati lūko vedekliņu, tomēr tās vairāk ataino notikumu, mazāk- emocionālās attiecības. Piemēram,

Es dziedāju, gavilēju,
Dēlu māte klausījās,
Dēlu māte klausījās,
Cerēj' savu jauņuvīti. LD 467 

Salīdzinājumam puiša dziesma:

Es pievīlu meitu māti
Dūmaiņā istabā :
Viņa steidza krēslu celt,
Es steidz' viņai roku dot.
Atrod manim aukstu roku,
Solīj' cimdu adītāju. LD 14594, 2

Atšķirības pieminējumos skaidrojamas ar sadzīves organizāciju agrāk. Proti, attiecības ar topošo sievas māti puisim bija svarīgas līdz kāzām – pēc mātes personības tiek spriests par meitas audzināšanu, raksturu, darba tikumu, puisim sevi jāpierāda kā labu precinieku, vēlāk nepieciešams vienoties par pūru u. tml. Šajās sarunās vīra vecāku un vedeklas saziņai īsti nebija vietas. Savukārt pēc kāzām jaunā sieva pārgāja dzīvot pie vīra, zaudējot ciešo sakaru ar tēva mājām. Tādējādi arī jaunais vīrs mazāk komunicēja ar sievas radiem, toties jaunas atklāsmes radās vedeklas – vīra mātes attiecībās.

Skaitliski vairāk ir dziesmu, kas tēlo sarežģīto jauno attiecību uzsākšanas dabu. Tā atklājas jau kāzu norisē:


Vīra māte bēdājās,
Redz pūriņu izdalam.
Nebēdā, vīra māte,
Tava tiesa pūriņā:
Bij manā pūriņā
Stīgām šūta karbačiņa. /LD 25353/

Īpaši vērienīgi vīra māte kritizēta kāzu apdziedāšanās dziesmās (vīra mātei veltītas vairāk kā 2000 dziesmas, turpretī sievas mātei- tikai 50), kur jāņem vērā arī tīri praktisks apstāklis – ka senajās kāzās galvenās apdziedātājas bija sievietes.

Ir dziesmas, lai arī maz skaitā, kurās atspoguļotas arī labvēlīgas attieksmes – gan vīra mātei, sagaidot vedeklu, gan vedeklai, ierodoties jaunajās mājās.

Laba, laba dēla māte,
Labi mūs gaidījusi:
Balti galdu paklājusi,
Labu maizi izcepusi,
Ziediem plānu kaisījusi,
Istabiņu puškavusi. LFK 1190, 3010

Šajos salīdzinoši nedaudzajos tekstos rodamais vīra mātes tēls vairs nav “svešs”, pretnostatīts tuvajam- pašas mātei. Gluži otrādi:

Tāda pate dēla māte,
Kā ir mana māmulīte;
Tādi paši mīļi vārdi,
Kā manai māmiņai. /LD 21366/

Tāpat vīra māte pelnījusi pateicību par dēla auklējumu, saudzīgu attieksmi pret vedeklu, tiek novērtēts vīra mātes padoms, atbalsts:


Es tai dēlu māmiņai
I kājiņas noautumu,
Kad tā mani agri celtu,
Kad darbiņu pasacītu. /LD 23151/

Trešais motīvs, kas sastopams šajās dziesmās, ir vairāk nogaidošs, brīdinošs, ka attiecības veido abas puses:

Esi laba, vīra māte,
I es arī laba būšu;
Ja tu mani meitu sauksi,
Es tev' saukšu māmuliņu. /LD 23152/ 

Dziesmas par labo vīra māti ir šīsreizes atradums, tā parādot pavisam citu jauno radu attiecību iespējamību.

Ar cieņu,

Ginta.

Advertisements

Komentēt

Filed under Uncategorized

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s