Aiz ezera balti bērzi. Pa pēdām dziesmai.

Daudzos no rakstiem esam centušies tvert tautasdziesmu tās pārmaiņu ceļos. To darīsim arī šoreiz, mēģinot izsekot pazīstamās kora dziesmas “Aiz ezera balti bērzi” tapšanai.

Šobrīd tautā populārais variants:

Aiz ezera balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Piedz. Vai, vai, vai vai vai vai vai vai….
Tur aizveda mūs' māsiņu
Sudrabiņa kalējam.
Viena pati mūs' māsiņa, 
To aizveda tautiņās. 
Mana paša līgaviņa 
Negrib manim mutes dot. 
Iešu pāri ezeram,
Ņemšu kura mutes dos. 

Dziesma izveidota no diviem saturā šķietami nesaderīgiem tekstiem. Pirmajā daļā (sešrindē) brālis vēstī, ka māsiņa ir atdota tautās, bet otrajā (četrrindē) dziedātāja attiecības ar līgaviņu sarežģījušās un nu jāņem cita. Nesaderīguma pakāpe atkarīga no tā, ko otrajā tekstā redzam dziedātāja lomā – vai nu tas ir aizprecētās meitenes brālis, kurš nolēmis meklēt īsto līgaviņu „aiz ezera”, vai arī, kas mazāk ticams, tautietis („sudrabiņa kalējs”), kam apņemtā sieva vairs nešķiet gana laba.

Šeit svarīgi atcerēties, ka viens no raksturīgajiem tautasdziesmu izpildījuma veidiem ir atsevišķu tekstu virknēšana, respektīvi, dziesmas radīšana „uz vietas”, pielāgojot dziedāšanas situācijai – notikumam, videi, klātesošajām personām utt., arī folkloras vācēja klātbūtnei. Asociatīvās saites starp tekstiem tiek veidotas ar teicēja brīvi izvēlētu atslēgas vārdu palīdzību. Zūdot dziesmas izpildījuma kontekstam, uz papīra pierakstītais teksts var ietvert saturiskas nesaskaņas, kas dziedātājiem dziedāšanas brīdī nav bijušas svarīgas, toties lasītājam pamanāmas. Tāds varētu būt arī viens no šī teksta veidošanās ceļiem – proti, no teicēja pierakstīta „sastingusi” virkne, kuru komponists izvēlējies, veidojot savu tautasdziesmas apdari.

Latvju dainu” izdevuma kāzu dziesmu nodaļās pirmo tekstu ar sešām rindām neatrodam, tikai četrrindi:

Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām,
Tur aizveda mūs' māsiņu
Sudrabiņa kalējam. /LD 18184./

Četrrindei ir 109 varianti, kas apliecina tās popularitāti. Šeit gan jāpiezīmē, ka Krišjānim Baronam, kārtojot „Latvju dainas”, bija ļoti maz iesūtījumu no Latgales, kas ir dziesmām bagāts novads. Šajā gadījumā ir tikai 2 teksti no Krustpils apkārtnes, kas rāda, ka dziesma bijusi pazīstama arī Latgalē. Analizējot dziesmas variantus secināms, ka tajos lielākoties mainās “aiz upītes” atrodamie koki – visbiežāk sastopami bērzi, minēti arī elkšņi, kārkli, bērzu birze vai birzes, arī „sidrabiņa birze”. Upes vietā 16 variantos apdziedāta Daugava. Savukārt 9 tautasdziesmās “aiz upītes” vietā lietots “aiz kalniņa”. Taču visinteresantākais ir fakts, ka nevienā no „Latvju dainu” tekstiem nav minēts kora dziesmā apdziedātais ezers. Tāpēc iespējams, ka “ezera” varianti varētu būt radušies tieši Latgales dziesmās, kas tautā pazīstama kā “zilo ezeru zeme”. Savukārt otrā dziesma par līgaviņu, kas negrib dot mutes, “Latvju dainās” vispār nav atrodama. Tā iekļauta „Latvju dainu” papildinājumos (Latviešu tautasdziesmas. Papildinājums Kr. Barona “Latvju dainām”, sast. O. Līdeks, red. P. Šmits, 1936-1939).

Izsekojot „Aiz ezera balti bērzi” kora varianta tapšanai, secināms, ka viena no senākajām apdarēm ir komponista Pētera Barisona ap 1936. gadu veidotā, kas iekļauta arī Latviešu kordziesmas antoloģija, VII sēj. ar Arnolda Klotiņa komentāru priekšvārdā, kurš apdares atsauci licis uz rakstnieka Ādolfa Ersa 1920. gadā veikto pierakstu. Pieraksts atrodams Latviešu folkloras krātuvē pie Jurjānu Andreja materiāliem. Dziesma pierakstīta Rēzeknes apriņķī, Vidsmuižā.

Screen Shot 2017-09-27 at 11.36.58

(Šis un arī citi minētie teksti atrodami arī Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā http://garamantas.lv/lv/file/155325)

Kā redzams, Ā. Ersa pierakstā atspoguļots tikai viens pants, otrais nosvītrots. Svītrojumi mūzikas materiālos sastopami bieži, jo muzikologam svarīgāk fiksēt melodiju nekā tekstu. Dažkārt tautasdziesmu pierakstos teksti un notis rakstīti atsevišķi, bet šoreiz vai nu teksts nav fiksēts vispār, vai arī turpinājuma lapiņa zudusi.

Pārskatot Latviešu folkloras krātuvē esošos Ā. Ersa pierakstu melnrakstus, atrodam divas reizes šo pašu melodiju. Vienai melodijai virsraksta vietā minēts “Es tautiešam”, teksts nav fiksēts. Otrai atrastajai melodijai pierakstīta viena teksta rinda, kur salasīt var vien “Es tautiešam pasolīju” un piedziedājumu “Vai, vai…”

Atsaucoties uz analoģiskiem gadījumiem citu tautā populāru tautasdziesmu tapšanā, jāpaskaidro, ka dažkārt paši komponisti mēdza pievienot papildus tekstus savām apdarēm, lai dziesmas pagarinātu. Tāpat ir zināmas populāras tautasdziesmas, kuru tekstiem komponisti pievienojuši citas dziesmas melodiju, taču dziedātāji pat nenojauš, ka “oriģinālā” melodija ir pavisam cita.

Diemžēl atbildēt precīzi, kā tapusi dziesma “Aiz ezera balti bērzi”, nav iespējams, bet piedāvātā varētu būt viena no tās izcelsmes paticamām versijām.

Ar cieņu,

Etnomuzikologs Vilis Bendorfs un Ginta.

Advertisements

Komentēt

Filed under Uncategorized

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s