Alus brūvēšanas aizkulises

beer-main_0

Foto: Getty images

Jau iepriekš blogā esam rakstījušas par īpatniem tautasdziesmu tekstiem, kas radušies aizmiršanas, pārprašanas vai tīšas sacerēšanas rezultātā. Šoreiz neveiklas improvizācijas piemērs:

Es tā alus gan nedzertu,
Es redzēju kā brūvēja:
Alus rūga mučelī,
Brūvers laida ķipelī.
Kad es laidu ķipelī,
Tu pa spundi lūkojies. Sikšņi 1955, 4397

Šajā gadījumā teicēja saplūdinājusi divus pazīstamus alus dziesmu tekstus, kas atrodami arī Krišjāņa Barona „Latvju dainās”:

Es nedzeršu šitā alus,
Es redzēju, kā brūvēja:
Kubuls rūga, žeija tek,
Brūvers mīza ķipītī. LD 34661
Kur tu biji, alutiņ,
Tur es arī gadījos:
Tu gulēji muciņā,
Es pa spundi lūkojos. LD 19701

Interesanti, ka Krišjānis Barons, ētisku apsvērumu vadīts, pirmo tekstu ievietojis sestajā – nerātno dziesmu sējumā, kura ievadā norādījis: “Apakš šāda virsraksta šinī sējumā alfabētiski sakārtotas dziesmas, kas gan pieder pie dažām jau nodrukātām “Latvju dainu” nodaļām, bet kas tur sava neķītrā satura vai prastās izteiksmes dēļ … nevarēja tikt uzņemtas. Tādas ir sevišķi dažas apdziedāšanas dziesmas kāzās” (Latvju dainas, 6. sēj. Petrograda, 1915.,1. lpp.).

Savukārt mums, sastādot „Latviešu tautasdziesmu” 11. sējumu „Kāzas” (iznāks jau šajā gadā!), svarīgākais princips ir dziesmu kārtojums iespējami tuvu to kādreizējam izpildījuma kontekstam, respektīvi – vietai senajā kāzu rituālā. Tāpēc jestrā dziesma par alus brūvera izdarībām atgriezusies atpakaļ kāzu dziesmu ciklā, bagātinot kāzu apdziedāšanos ar vērtīgām niansēm, kas atspoguļojas tekstu variantos no visiem Latvijas novadiem. Ieskatam daži no tiem:

Es nedzeršu šitā alus,
Es redzēju, kā brūvēja:
Kubuls rūga, žeirs tecēja,
Brūvers mīza ķipītī. Krustpils 386, 376
To aliņu es nedzeršu
Es redzēju, kā brūvē:
Stīpa sprāga, raugs nerūga, 
Brūvels laida ķipītī. Stende 20, 563
Es nedzeršu tā aliņa,
Ko darīja brūverīts:
Viņā lauka galiņā
Brūvers mīza ķipītī. Jēkabpils 935, 13520
Es nedzeršu tādu alu,
Es redzēju, kā brūvēja:
Brūvers laida ķipītī,
Pie osām turēdams. Kosa 279, 2223
Es nedzertu alutiņu
Neredzētu brūvējamu:
Alutiņa brūverim
Melnas kājas, melnas rokas,
Kubuls rūga, pāri gāja,
Brūvers laida ķepelī. Bārta 353, 10145

Domājot par stabiliem priekšstatiem, kas atspoguļojas mainīgos folkloras tekstos un situācijās cauri laikiem, ienāca prātā, ka nule iztirzātās alus brūvēšanas dziesmas ietver līdzīgas izjūtas tām, kas paustas mūsdienu stāstījumu folklorā. Piemēram, anekdotēs par viesmīļiem vai pavāriem, kas iespļauj ēdienā vai tur ievainotu pirkstu zupā, lai remdētu sāpes. Tāpat katrs būs dzirdējis pilsētas teikas par žurkām un suņiem, kas samalti belašos, vai pelmeņu pildījumu, kas iegūts, saslaukot cīpslas un citus atkritumus no grīdas. Respektīvi, cilvēki mēdz ar aizdomām skatīties uz procesiem, kurus nepārzina un kuros nav piedalījušies, un savu psiholoģisko diskomfortu kliedē ar humora un satīras palīdzību, ietērpjot savas bažas jautru, mazāk vai vairāk ticamu stāstiņu formā, ar kuriem simboliski uzbrūk aizdomīgajai „instancei”. Vai kaut kas no šī nav saskatāms jau vedēju un panāksnieku rituālajā apdziedē pie galda senajās kāzās?

Baiba un Ginta

Advertisements

Komentēt

Filed under Uncategorized

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s