Kas ir pautneši?

olas

Paralēli tautasdziesmām mani interesē arī citi folkloras žanri. Šoreiz par jaunu atklājumu tautas ticējumu jomā. Strādājot ar folkloras materiāliem, bieži var sastapt vārdus, kuru nozīme vairs nav saprotama. Šodien, atšifrējot folklorista Pētera Šmita savāktos ticējumus mūsu digitālajā arhīvā garamantas.lv, sastapos ar vārdu – pautnesis. Šķiet, ka arī P. Šmitam šī vārda un ticējuma nozīme nav bijusi īsti skaidra.

pautneshi2[1]

“Latviešu valodas vārdnīcā”[2] teikts, ka pautnesis ir viens no burvju veidiem. Plašāki skaidrojumi atrodami teikās par burvjiem:

“Vecos laikos gavēnī staigāši pa mājām buri un nēsāši vanckarus un tāpē šos cilvēki iesaukāši par pautu nešiem. Pautu neši otram skauduši un sev saņēmuši citu labumus. Reiz pautu nesis ielicis vienā mājā zirgam silē vanckaru. Saimnieks laikā vanckara neuzgāš un šim ņēmis un nosprādzis labākais zirgs.”[3]

“Vecie Vijciema Kundziņa mājas saimnieki Vilnātnie bijuši pautneši. Reiz vecais Vilnātnais aiznesis uz Vijciema Lēpeli olu, ko tur iekasījis smiltīs pie akas staba, kur Lēpelim stāvējusi zirgu sile uz steķiem. Sienlaikā Lēpele atradis nolikto olu. Viņš to ielicis cimdā un pakāris klētī pie vārceles, sacīdams: «Nokarājies kā šī ola!». Te nu atnākusi vecā Kundziņa saimniece un lūgusi, lai aizdodot šiem sāli, bet nemaz nesacījusi, ka šai vecais ir pie gala. Kā Lēpeles ļaudis iedevuši sāli, tā Vilnātnais bijis tūliņ vesels.”[4]

Teikas un ticējumi par pautnešiem pierakstītas tikai Vidzemes pusē – Vijciemā, Aumeisteros, Cirgaļos un Plāņos. No nelielā folkloras materiālu daudzuma var spriest, ka par pautnešiem dēvēti burvji, kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem. Kārlis Straubergs, apskatot kaitējošās darbības[5], raksta, ka burvji visvairāk kaitējuši zirgiem, govīm un aitām: zirgiem sapina krēpes vai izgrieza astrus, govīm apgrieza astes un spalvu, aitām apcirpa vilnu. Pēc šādas darbošanās lopi saslima, nīkuļoja, bet sliktākajā gadījumā mira. Pats vārds pautnesis visticamāk cēlies no apburtu pautu, t.i., olu nolikšanas zināmās vietās ar mērķi kaitēt. Maģiskās darbības parasti notika īpašos laikos – Ziemassvētku un jaungada naktī, Ģertrūdes dienā, Zaļajā ceturtdienā, Lielajā piektdienā un Lieldienu naktī, bet visvairāk pautneši darbojās gavēņa laikā.[6]

Ja esat saskārušies ar šo vārdu, būsim pateicīgi, ja pastāstīsiet par to mums e-pastā vai tepat, komentāru sadaļā.

 

Una Smilgaine

 

[1]Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs,

http://garamantas.lv/lv/file/624179

[2]Mǖlenbachs, K., Hauzenberga-Šturma E.. Latviešu valodas vārdnīca. Čikāgas Baltu filologu kopa, 1955, 2. sēj., 186. lpp.

[3] Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija, http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr15/15C0504.htm

[4]Turpat, http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr15/15C0703.htm

[5] Straubergs, K. Latviešu buramie vārdi. 2. sēj., Rīga, 1941, 616.lpp.

[6] Turpat, 604. lpp.

Foto no pievedums.lv

Advertisements

Komentēt

Filed under Uncategorized

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s