Pateicība

Cien. tautasdziesmu draugi, zinātāji un izzinātāji!

Liels paldies visiem, kas palīdzēja mums darināt „Latviešu tautasdziesmu” 11. sējuma vārdnīcu! Jūsu meklētdegsme un zināšanas, kas atklājās bloga diskusijās, patiesi radīja pagrieziena punktu vairāku vārdu skaidrojumos, par kuru nozīmi mums iepriekš nebija nevienas versijas. Te rezultāts:

mascipani – kungi, pārfrazējums no poļu godbijīgas uzrunas “mości panie”

špadarags – tabakas rags, kurā glabā šņaucamo tabaku

trybuceņš – liellopu kuņģis (no krievu val.)

šalabans – stiprs pašbrūvēts alkoholisks dzēriens (no liet. val.)

Turpmāk vēl! 11. sējums „Kāzas. 1. daļa” dodas uz maketu, bet uz galda jau 12. sējums „Kāzas. 2. daļa”.

 

Baiba, Ginta, Elga, Beatrise, Una

 

Advertisements

4 komentāri

Filed under Uncategorized

4 responses to “Pateicība

  1. Valdis

    Vēl neliels komentārs par “trybuceņš” un “šalabans” etimoloģijām. “Trybuceņš” ir aizguvums no kādas slāvu valodas, tas skaidrs. Tomēr, domājot par to, vai no krievu, baltkrievu vai poļu, tad te būtu šādi apsvērumi: forma “trybuks” ir vistuvākā poļu “trybuch”, vistālākā krievu “требуха” (no tās latgaliski būtu “trebuka”, “trebuceņa”, bet tāda nav zināma), baltkrievu “требух” būtu tā pa vidu. Arī varbūtība, ka aizguvums latgaliski ir no poļu vai baltkrievu valodas, ir lielāka. Tāpēc kā valoda, no kuras aizguvums nāk, būtu norādāma nevis krievu, bet poļu vai baltkrievu.
    Par “šalabans” etimoloģiju šādi pārspriedumi: vārds ir zināms poļu, lietuviešu, baltkrievu, krievu, ungāru un, droši vien, arī citās centrālās dienvidaustrumu Eiropas valodās. Pameklējot dziļāk, varētu izrādīties, ka tas nāk no kādas irāniešu (skitu?) valodas un ir saistīts ar apreibināšanos. Lietuviski tas, protams, ir aizguvums, lai arī diezgan labi iesakņojies, bet norādīt, ka latgaliski šis aizguvums nāk no lietuviešu valodas – nav pamatoti. Te visdrīzāk būtu jāmin poļu valoda.

    Publicējis 1 person

  2. Valdi, liels paldies! Tavas pārdomas tiešām vietā! Tās palīdzēja pārvarēt vēlmi par visu vari norādīt aizgūto vārdu cilmi, kas, kā labi redzams Tavos piemēros, nebūt nav viennozīmīga. Līdzīgi prātoju par bitaru vienvarianta dziesmā
    Nedzeršu, nedzeršu
    Rudzu brandvīna:
    Es tāda jumprava, –
    Bitaru dzeršu. K 1935, 3883
    Pirmā doma – zviedros populārais rūgtais zālīšu šņabis bitter, bet dziesma no Kurzemes. Labi, varbūt ieceļojusi, bet tad nāk prātā visi no Viduslaikiem nākušie zālīšu uzlējumi, kas pazīstami arī vāciešiem u.c. , tātad, var but arī no vācu val. Jā, un tad jāatceras, ka mūsu vārdnīca ir vnk skaidrojošā, ne etimoloģijas, resp., mērķis ir izskaidrot mazpazīstamu vārdu nozīmi attiecīgās tautasdziesmas vai ieražas kontekstā. Tā nu, vakar, skaļās diskusijās pucējot gala variantu (galvenās lēmējas ir Elga un Beate kā folkloristes-valodnieces), etimoloģiju uzrādījumus atstājām tikai, kur ir skaidrība. Elgai turklāt radās lieliska ideja ielikt vārdnīcu blogā un turpināt diskusijas, kas noteikti nestu jaunas atskārsmes.

    Like

    • Valdis

      Manuprāt tomēr aizgūšanas avotu, resp. valodu varētu norādīt kaut vai tādā formā: no poļu (vai baltkrievu), no zviedru (vai vācu) – visvarbūtīgāko norādot pirmo un citas iekavās. Tas taču tik ļoti palīdzētu lasītājam, un tas ir arī interesanti un var rosināt tālākus meklējumus.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s