Kāzas turpinās!

IMG_2225

Cienījamie lasītāji, ar prieku ziņojam, ka pēc nelielas atelpas darbs pie kāzu dziesmām turpinās. Pašlaik uz mūsu galda ir kartotēkas kastītes ar vairāk nekā 50 000 kāzu dziesmu tekstiem, kas tiks iekļauti akadēmiskā izdevuma „Latviešu tautasdziesmas” nākošajā – 12. sējumā, kuru plānojam sagatavot izdošanai līdz 2020. gada beigām. Aicinām kopā ar mums turpināt izzināt seno latviešu kāzu rituāla norises – no varenas apdziedāšanās pie mielasta galda, mičošanas, jaunā pāra guldināšanas, veltīšanas, novada raudzīšanas u.c. izdarībām līdz kāzu beigām un atkāzām. Atgādinām, ka kāzu apdziedāšanās dziesmu ciklā tiks atgrieztas tam piederīgās nerātnās dziesmas, kuras Krišjānis Barons savulaik estētisku apsvērumu un cenzūras dēļ pārcēla uz atsevišķu, publiskajā grāmatu tirdzniecībā nepieejamu sējumu.

12. sējuma tautasdziesmu „stāstu sēriju” iesāksim ar Šķilbēnos, Latgalē, pierakstītu tekstu:

Pasoki, tu Andriv,
Ar kū Annu pīmōneji: 
Voi ar sovōm zylōm acīm,
Voi ar gordom kampatkom? /LFK 1439, 1552/

Šis teksts ir interesants ar jaunāku laiku tradīcijas atspoguļojumu – iespēju izvēlēties “otru pusīti” tiešā saskarsmē, izmantojot gan acu, gan saldumu valdzinājumu. Pretstatā tam senākās sievas iegūšanas tradīcijas rāda meitenes niecīgo varu pār savu likteni. Piemēram, sievas zagšana, kas atspoguļota tautasdziesmā: “Bēdz, māsiņ, dzenās tautas,/ Nes rokā vainadziņu;/ Ja zinies neizbēgt,/ Lec ar visu ūdenī” /LD 13341/, vai vēlākās sievas pirkšanas tradīcijas, kas saskatāmas arī šodienas kāzu leksikā: – “apprecot” var iegūt “preci”, „salīgstot” – „līgavu”.

Turklāt šī četrrinde ir labs piemērs tām daudzajām dziesmām, kas vienlīdz iederīgas dažādos tematiskajos ciklos – šajā gadījumā, gan pie jauniešu sadzīves, gan precībās un kāzās. Tautasdziesmu tekstu polifunkcionalitāti uzsvēris arī Krišjānis Barons „Latvju Dainu” ievadā. Viņš raksta, ka tautas dzīve „sastāv … iz zaru zariņiem, stīgu stīdziņām, kas atkal vijas dažreiz neaprobežojami vieni caur otriem. Tā arī viena dziesmu grupa ķeras otrajā iekšā, vismaz ļoti daudz dziesmu var pēc sava satura piederēt pie dažādām grupām”.1 Mūsu izšķiršanos par konkrēta teksta vietu sējumā vai nodaļā nosaka vairāki faktori – „Latvju dainu” paraugs, piederība noteiktai kāzu ieražai, teicēju komentāri u.tml. Taču, pārlūkojot šī sējuma tekstu bagātību, jau tagad ir skaidrs, ka tās aptveršanā un vētīšanā būs nepieciešama arī jūsu pieredze un zināšanas.

Uz drīzu tikšanos!

Baiba, Elga, Beatrise, Una, Ginta.

1 Barons K. Visendorfs H. Latvju dainas. 1. sēj. Jelgava, 1894, XVI lpp.

Foto: Una Smilgaine

Advertisements

Komentēt

Filed under Uncategorized

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s