Uzmanīgi lasot tautasdziesmu

6a00e54fcf738588340191026979b6970c-800wi.jpg

Gatavojot kāzu dziesmu izdevumu, kārtojot tur publicējamās dziesmas tematiski, redzam, ka ir tautasdziesmas, kas veido kuplu dziesmas tipu, bet ir arī tādas, kuras pierakstītas tikai vienā variantā. Tās mēdz saukt par viendziesmām.

Nedod, Dievs, to redzēt, 
Ko redzēju sapinā:
Es redzēju vīra māti
Vītolā kūkojam. Barkava, 530, 1209

Par ko tad ir šī viendziesma? Sākotnēji šķiet, ka tautasdziesmā raksturota dzīve tautās, attiecības ar vīra māti. Uz to vedina arī K. Barona kārtojums līdzīgu dziesmu ievietojot pie “Kāzu dziesmām”, kur apdziedāšanās dziesmās īpaša nodaļa veltīta (ne-)satikšanai ar sievas māti vai vīra māti.

Es redzēju velna māti 
Aiz upītes ābelē;
Tā nebija velna māte,
Tā bija mana sievas māte. LD 23183.1 (pierakstīta Suntažos). 

Jāpiezīmē, ka šajā un arī līdzīgajās dziesmās par velna mātēm sauktas gan vīra, gan sievas mātes.

Nedaudz citu skatu uz pirmo minēto tautasdziesmu paver, ja skatām tās pirmās divas rindas. Proti, sapņošana vedina domāt par zīlēšanu, kas ir visai izplatīts nāktones pareģošanas veids ne tikai latviešu, bet arī citu tautu folklorā. Atsaucoties uz Z. Freida un K. Junga pieeju, tā ir zempaziņā esošās informācijas realizācija, kas atklāj gan cilvēka īsto dabu, dziņas, vēlmes u. tml., kas ikdienas dzīvē tiek apspiestas.

Nenoliedzot, ka vīra vai sievas māti sapnī var redzēt arī pēc kāzām kā priekšvēstnesi nelaimei (sk. sākumu “Nedod, Dievs! [..]”) un meklējot, kas vēl var sēdēt kokā, paralēli varam skatīt arī šādu tautasdziesmu :

Dzied', meitiņa, apskaties,
Kas tup egles galiņē:
Vanags egles galiņē
Tīko tavu vaiņadziņu. LD 459.1

Kā zināms, vanaga tēls folklorā saistīts ar tautu dēlu, kas dodas zagt vai nolūkot līgavu un koku var izmantot kā slēptuvi. Svarīgi piezīmēt, ka ne tikai tautu dēls varēja nolūkot līgavu. Šāda funkcija precību tradīcijā bijusi arī dēla (vīra) mātei. Piemēram,

Dēlu māte, vilku māte,
Abas vienu ceļu tek;
Vilku māte jērus gūsta,
Dēlu māte malējiņas. /LD 23566-3/

Lasot aplūkojamo tautasdziesmu šādā kontekstā, tekstu ir iespējams interpretēt kā meitas pareģojumu un bailes par iešanu tautās, ko reprezentē vīra mātes ieraudzīšana vītolā. Tā kļūst skaidrs, ka dziesma piederīga precību dziesmām, kur meita vēl tikai lūkojama, kur tā vairās un slēpjas, nevēlēdamās iet tautās.

Šādi dziesmu lasījumi parāda tautasdziesmu daudzslāņainību, variēšanos un neviennozīmību, kas var lasītāju aizvest uz detektīva cienīgiem atklājumiem.

Vēlam aizraujošus tautasdziesmu lasījumus!

Attēls iegūts https://windling.typepad.com/blog/2013/05/the-dark-forest.html

Komentēt

Filed under Uncategorized

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s