Div’ dūjiņas gaisā skrēja vai div’ baloži peļķē dzēra?

two-homing-pigeon-brid-drinking-water-roof-floor_34013-539

Katru gadu novembrī godinām Latvijas brīvības cīņu dalībniekus.
Dažādos medijos un piemiņas pasākumos bieži skan strēlnieku dziesmas, kuru vidū
viena no populārākajām ir “Div’ dūjiņas gaisā skrēja”.

Dziesma pirmo reizi publicēta Jāņa Cimzes krājumā “Dziesmu rota” (1874.g., 3. sēj, Nr. 67), kas ir viens no izdevumiem, kas ietekmējis latviešu koru kultūras veidošanos. 

Šādu pat pierakstu, turklāt ar atsauci uz J. Cimzes publikāciju, atrodam arī Andreja Jurjāna savāktajos mūzikas materiālos. Šī dziesma 1 variantā pierakstīta Meņģelē, fiksējot tikai 1. pantu: 

Screen Shot 2019-11-11 at 12.49.31.png

Ekrānšāviņš no digitalizētās A. Jurjāna kolekcijas  [1495] Latviešu folkloras krātuvē http://garamantas.lv/lv/file/457060/1495-Jurjanu-Andrejs-01-0067

“Div’ dūjiņas” atrodam arī Emīļa Melngaiļa krājumā “Latviešu mūzikas folkloras materiāli” 1. daļā, Nr. 325 (1951.g.), ar nelielām variācijām piedziedājumā, bet ar atšķirīgu tekstu. 

J. Cimze “Dziesmu rota”, 3.sēj., Nr. 67

1.Div' dūjiņas gaisā skrēja,
Abas skrēja dūdodams.
     Piedz. Ai, ai, aijā,
     Abas skrēja dūdodams.

2. Div' bāliņi karā jāja,
Abi jāja domādam'. 

3. Vai būs jāti, vai nejāti,
Vai palikti sētiņā?

4. Kur palika mans bāliņis,
Karodziņa nesējiņš?

5. Tur palika mans bāliņs
Uz tām leišu robežām.

E. Melngailis “Latviešu mūzikas folkloras materiāli” 1. d. Nr. 325

1.Div' dūjiņas gaisā skrēja,
Abas skrēja dūdodams.
   Piedz. Oi, oi, oi,
   Abas skrēja dūdodams.

2. Div' brālīši karā gāja,
Abi gāja domādam'. 

3. Vai būs ieti, vai neieti,
Vai palikti sētiņā?

4. Sētiņāi laba dzīve,
Jaunas meitas gultu tais'.

5. Kas taisīti zaldātami,
Tālu ceļu gājējami.

6. Akmens mīkstis spilventiņis,
 Dubļi smalkis paladziņis.

 

Ar līdzīgu sižetu, bet citādām melodijām atrodam vēl divas dziesmas jau iepriekš minētajos E. Melngaiļa materiālos: 

melngailis-2.jpg

Mengailis

Līdzīgu tekstu atrodam arī Andreja Jurjāna pierakstos. Zīmīgi, ka tekstā baloža vietā – dūja. 

Screen Shot 2019-11-11 at 13.14.11.png

 Ekrānšāviņš no digitalizētās A. Jurjāna kolekcijas [1495]  Latviešu folkloras krātuvē http://garamantas.lv/lv/file/457063

                Salīdzinot šos tekstus ar līdzīgiem “Latvju dainās”, redzam, ka, pirmkārt, no 47 dziesmu variantiem divos kara dziesmu tipos (LD 31955 un LD 31956] pārliecinošā vairākumā runāts nevis par dūjām, bet baložiem. Divos variantos atrodam gulbjus. Turklāt 42 variantos baloži dzer peļķē vai strautā un tikai 4 lido. Dūja minēta tikai vienā variantā, kurš iekļauts “Latvju dainu” papildinājumos – 5. sējumā, kas iznāca 1915. gadā. Tas nozīmē, ka Krišjāņa Barona rokās teksts nonācis jau pēc kara dziesmu (4. sēj.)
publicēšanas 1910. gadā. Turklāt “dūju” varianta iesūtītājs Reinis Bite bijis no Vecbebriem (netālu no Kokneses) – reģiona, kur kordziedāšana bija populāra. Tādējādi Bites iesūtījums apliecina J. Cimzes publicētās dziesmas iedzīvošanos tautā ar koru repertuāra starpniecību. 

                  Variantus, kur putni “darbojas” ūdenī, gan arī to vērošana lidojumā varētu uzskatīta par zīmju vērošanu, konkrētāk – zīmi uz pārmaiņām. Šādi vērojumi ir bieži sastopami folklorā. Analoģisks, piemēram, ir ticējums: “Ja pirmo reizi pavasarī redz starku laižamies, tad tā vasara būs nemierīga – daudz būs jāceļo.” [LTT, 28737] Savukārt baloža izmantojums šādā aspektā varētu būt saistīts ar balodi kā vienu no “dvēseļu putniem” folklorā:  “..mirstot dvēsele var zināmos gadījumos viņu [dzīvnieku vai putnu] izskatā miesu atstāt.” Tas saistāms ar kristīgo ticību, kur kā balodi attēlo Svēto Garu jeb Trīsvienības trešo locekli

               Jāpiezīmē, ka motīvs, kur balodis izmantots salīdzinājumam ar brāļiem, kas dodas karā, ir sastopams arī lietuviešu tautasdziesmās. Interesanti, ka tur variantos “..vai būs dzerti, vai nedzerti?..” parādās arī govs tēls

              Atgriežoties pie latviešu dziesmām, ir jautājums, no kurienes, kādēļ šodien tik populārajā dziesmā radušās “Div’ dūjiņas”? Ka šāda varianta tradīcijā nav bijis, izslēgt nevaram, jo K. Barona apkopotie materiāli pārstāv tikai 42% Latvijas teritorijas. 

             Latviešu valodā vārds “dūja” aizgūts no vec-lejasvācu valodas, kur “dūve” nozīmē balodis. Jādomā, tas ienācis līdz ar dažādām reālijām, nevaram nepieminēt arī romantisko un sentimentālo literatūru, kas latviešu vidū pamazām gūst popularitāti 19. gs. pirmajā pusē. Nenoliedzot, ka J. Cimze ir publicējis reti sastopamu tautasdziesmas versiju, tikpat iespējams, ka laikmeta gaisotnes iespaidā viņš aizstājis “balodi” ar “dūju”, kas šķiet poētiskāk un romantiskāk, arī labskanīgāk.  

             Otrkārt, “Latvju Dainās” atbilstošajos tipos nav dziesmu ar nobeigumu, kādu publicējis J. Cimze, proti – par brāļa krišanu karā. “Latvju Dainu” teksti apcer grūtos karavīra dzīves apstākļus: bez mājām, bez gultas u. tml., bet nerunā par nāvi. Tautasdziesmu sākums, kuros minēts, kā baloži dzer no peļķes, šķiet izteiksmē piezemētāks, tuvāks zaldāta dzīves aprakstam: 

“..Sausas skujas zaļa zāle,
Tā zaldāta guļas vieta,
Uz akmiņa galvu lika,
Kājas mirka Daugavā.” [LD 31956] 

             Jau iepriekš esam rakstījušas, ka vienam tautasdziesmas tekstam var būt vairākas melodijas, vienai melodijai – vairāki teksti, interesanti ir, kurš un kādēļ iemanto popularitāti tautā. “Div’ dūjiņu” gadījumā  popularitāti, jādomā, ietekmējis J. Cimzes krājums “Dziesmu rota”. To lieliski varam vērot “Latviešu tautasdziesmu” akadēmiskajā izdevumā, kur tikai aptuveni pusgadsimtu pēc “Latvju Dainām” dziesmu skaits “Div’ dūjiņu” tipos (LTdz 22277 – 22287) ir pieaudzis no 50 līdz 532 (!) un dūjas tajos minētas 132 reizes. Īpaši gribētos izcelt šo tekstu:

“Div' dūjiņas gaisā skrēja,
Abas skrēja dūdodamas;
Div' bāliņi karā jāja,
Abi jāja domādami: 
Vai būs jāti, vai nejāti, 
Vai palikti sētiņā? 
Kur palika mans bāliņis,
Karodziņa nesējiņš? 
Tur palika jājējiņš
Uz tām leišu robežām. 
Tur staigāja Dieva dēli,
Dvēselītes lasīdami.
Atraduši dvēselīti,
Ietin baltā villainē,
Ienes svētā pavenī,
Gulda Dieva šūpulī,
Liek eņģeli šūpotāju.
Tas dziedāja šūpodams:
Aijā mīļā dvēselīte,
Karā kauta, nemirusi.” V 1600, 23144

Tam pierakstīti vēl 30 varianti,  bet atšķirībā no citiem, kur mijas “dūjas” un
“baloži”, šai dziesmai sākumā konstanti gaisā skrien dūjas. Vērojams, ka dziesmas
turpinājums attīstījies lielākoties uz J. Cimzes publicētā teksta pamata, kam pievienotas
pārdomas, kas notiek ar dvēselēm kara laukā un kur tās pēc tam nonāk. Domājams, ka šo dziesmu noslēgums sasaucas ar kristīgajā ticībā un Rietumeiropas kultūrā izplatīto dūju kā dvēseles simbolisku atveidu, tā rādot šo priekšstatu ienākšanu latviešu kultūrā.

Ar kādiem vārdiem šo dziesmu dziedat Jūs? 

Liels paldies par palīdzību šī raksta tapšanā etnomuzikologam Vilim Bendorfam! 

Vēlot košas dziesmas Patriotisma mēneša pasākumos,

Ginta.
Attēls no: https://www.freepik.com/premium-photo/two-homing-pigeon-brid-drinking-water-roof-floor_5712238.htm#page=1&query=homing%20pigeon&position=20

1 komentārs

Filed under Uncategorized

One response to “Div’ dūjiņas gaisā skrēja vai div’ baloži peļķē dzēra?

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s