Category Archives: Interesanti dziesmu teksti

Kā tautietis no darba devēja par meli pārtapa

Atšķirot dažādas mūslaiku vārdnīcas, piemēram, “Latviešu literārās valodas vārdnīcu”, pie darbības vārda “maldināt” atradīsim skaidrojumus, ka tas nozīmē: 1)panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko); 2)vilināt prom (no pareizā ceļa, virziena)- par cilvēkiem vai dzīvniekiem. /Latviešu literārās valodas vārdnīcas elektroniskā versija http://www.tezaurs.lv/llvv//

Tautasdziesmās maldināšana bieži vien saistīta ar tautieti- iecerēto vai jauno vīru, brāli, arī vecākiem, kas jauno meiteni maldina. Piemēram,

Liec, Laimiņa, man mūžiņu,
Liec da vienu labumiņu,
Nedod munu augumiņu
Nevēkļami maldināt. /LD 1214/

Lai tam tādu gudrumiņu,
Kas māmiņu gudru sauca:
Izauklējsi, izšūpojsi,
Dod otram maldināt./LD 17250.8/

Ar stereotipu, kas iegūts no šādām dziesmām, ka tautu dēls ir melīgs neģēlis, lasīju dziesmu:

Labāk tēva dubļus bridu,
Ne tautieša laipas gāju:
Tautiets mani maldināja
Ik pūriņu rītiņā. Z 1551, 2191

Pēdējās divās rindās “maldināšana” parādās ar pavisam citu nozīmi.

Tas lika ielūkoties K. Karuļa sagatavotajā “Etimoloģijas vārdnīcā”, kur atradu šādu “maldināšanas” vēsturi: “Maldināt- likt malt.(..) Pamatā indoeiropiešu *mel- , kas nozīmē (sa)grūst, (sa)berzt, sist, malt. (..) Literārajā valodā parastākais ir no “maldīt” atvasinātais verbs “maldināt”. Tā semantika izriet no dažāda virziena kustības, kas saistījusies ar mānīšanu par ceļa virzienu; sākotnēji laikam raksturīga bija riņķveida kustība, kas atbilda malšanai. Ar pārnesumu un vispārinājumu “maldināt” ieguvis nozīmi “mānīt, krāpt”. /Karulis K. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sēj. R. Avots, 1992.g./

Tas liek divējādi raudzīties uz tādām dziesmām kā šīs:

“Saka tautas uz tautām:
To jemsim bārenīti;
Ne tai tēva, ne tai mātes,
To var grūši maldināt.” /LD 5221.1/

Proti, bārenītei nav aizstāvju, to var nostrādināt, likt daudz malt. Tai pat laikā- to var arī mānīt, jo nebūs, kam prasīt padomu un atbalstu. Vai arī:

“Māsiņ, skaista izauguse,
Kur man bija tevi likt?
Žēl man tevi tautàm dot,
Grēks pašam maldināt.” /LD 3511.1/

Raugoties uz “maldināšanas” dziesmām, jāsecina, ka lielākais vairums ir tādas, kā iepriekš minētās, kurās iespējamas abas darbības vārda nozīmes. Nedaudz mazāk, bet ir tautasdziesmas, kas saglabājušas agrāko “maldināt” nozīmi “malt”, piemēram:

“Izmākuse dēlu māte
Vedekliņas maldinàt:
Meitàm deva griķus malt(i),
Vedeklai tīrus rudzus.” /22507/

Savukārt “maldināšanai” topot par sinonīmu krāpšanai, to kā vienīgo nozīmi tautasdziesmās var sastapt krietni retāk. Piemēram,

Šādi tādi landermaņi
Brūnus svarkus šūdinaja,
Gribedami maldinàt
Lielu radu līgaviņu. /LD 20628/

Ieskatoties vērīgi, tautasdziesmas ataino valodas mainīgo dabu, neviennozīmību. Jāuzmanās no maldināšanas.

ar cieņu,

Ginta.

 

 

Advertisements

Komentēt

Filed under Interesanti dziesmu teksti

Cērt jel, dieveri!- pieraksti uz lapiņas malas

Dažkārt pie tautasdziesmām, ja teicējs ko vairāk skaidrojis, veiktas piezīmes par dziesmas iekļaušanos tradīcijā. Šādi pieraksti gadās reti, tādēļ bija pārsteigums atrast 2 vienā, ļoti mazā nodaļā- “Vedējs cērt durvīs krustu”.

Šāda dziesma un skaidrojums pierakstīts Kurzemes pusē- Basu ciematā, teicēja L. Cērmane:

"Cērt jel, dieveri,
Tērauda krustu
Pa mūsu māsiņas 
Kājiņām:
Cērt ļaunu pušu,
Cērt labu dienu!

Šo dziesmu dzied, līgavai nākot ārā no klēts. Ar speciāli šim nolūkam austām prievītēm

(apmēram 3 reizes platāka par parasto prievīti un ap 1,5 m gara), kuras sasietas cilpā,

kāzinieki cērt jaunās sievas prikešā krustus, pēc tam prievītes met virsū.” K 1935, 2262

Turpat netālu- Aizputē- M. Salna pie identiskas dziesmas stāstījusi šādi:

No baznīcas pārbraukuši, istabā ieejot, izsita ar nūju krustiem pār durvīm.” K 1935, 8168

IMG_2414

 

Ja esat saskārušies ar šādu vai līdzīgu tradīciju, būsim pateicīgas, ja pastāstīsiet par to mums- epastā vai tepat zemāk komentāru sadaļā.

Pateicoties jau iepriekš-

Ginta.

1 komentārs

Filed under Interesanti dziesmu teksti

Kādēļ neprecēties pār ezeru

Kārtojot tautasdziesmu materiālu, saskārāmies ar šādu tekstu:IMG_2340 Pirms runāt par saturu, gribētu vērst uzmanību uz pieraksta informāciju- teicēja M. Kalniņa ir bijusi 106 gadus veca, turklāt atminējusies, ka dziesmu dzirdējusi pirms 80 gadiem (!!!).

Vēl jāatzīmē, ka teicēja, neskatoties uz vecumu, ir ļoti veiksmīgi improvizējusi pamattekstu. Salīdzinājumam cita šī tipa dziesma:

IMG_2339 (2) Komentējot pašu jaunradīto tekstu, gribas dalīties ar Dr. B. Reidzānes pārdomām: šāds dziesmas nobeigums šķiet ļoti reāls, jo, pirmkārt, Madonas pusē dūņainu ezeriņu un purvu ir visai daudz. Otrkārt, šķietami komiskais zirgu ārā vilkšanas apraksts, tāds varēja arī būt. Ja zirgs iestidzis rāvā, nav iespēju tikt klāt ne zirga kājām, ne rumpim un atliek tikai glābt braucējus. Ja ezers maz aizaudzis, arī īsti ciņu un zāles kumšķu, kur atsperties nav. Tāpēc jāpriecājas, ka vēl līgavu paguvuši no zirga nocelt.

 

Baiba, Ginta un Beatrise.

Komentēt

Filed under Interesanti dziesmu teksti

Pūt, vējiņi, kukurūzu

“Pūt, vējiņi” ir tautā plaši pazīstama dziesma, bet tikai retais zina, ka tā nebeidzas ar “Pats par savu naudu dzēru,/ Pats skrēj’ savu kumeliņu”, bet turpinās ar krodzinieces uzrunāšanu, alus kannas sasišanu un pat plānu dzert kāzas 3 dienas- atkarībā no dziesmas garuma. Tāpat retais zina par citu melodiju, ar kādu dziesma dziedāta vai ka tai var būt arī piedziedājums.

Bet ne par to šoreiz. Padomju laikā folklora kā “darbaļaužu manta” tika plaši izmantota, jāsaka gan, ka bieži vien pielāgojot saturu un formu vajadzībai. Grūti teikt, vai tālāk minētā dziesma cietusi no pielāgošanas, vai radusies kādam radošam teicējam ironizējot, bet piedāvajam Jums šādu  “Pūt, vējiņi” versiju, kas pierakstīta Zaņas ciemā 60. tajos gados:

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu

Piedz. Kukurūzā

Aizdzen mani Kurzemē

Piedz. Kvadrātlizdā.

Kurzemniece man solīja

Kukurūzu,

Sav’ meitiņu, malējiņu.

Kvadrātlizdā.

Solīt sola, bet nedeva,

Kukurūzu,

Sav’ meitiņu, malējiņu,

Kvadrātlizdā.

Teic’ man lielu dzērājiņu,

Kukurūza,

Kumeliņa skrējējiņu,

Kvadrātlizdā.

Kuru krogu es izdzēru,

Kukurūza,

Kam noskrēju kumeliņu,

Kvadrātlizdā.

Pats par savu naudu dzēru,

Kukurūza,

Pats skrēj savu kumeliņu,

Kvadrātlizdā.

Pats precēju līgaviņu,

Kukurūzu,

Tēvam, mātei nezinot

Kvadrātlizdā

Ginta Pērle- Sīle

Komentēt

Filed under Interesanti dziesmu teksti

Jaunatne mūsdienās nobriest ātrāk?

Sievas ir jāņem veciem puišiem, jo:

Tumša, tumša tā eglīte,

Kur saulīte nakti guļ;

Refr.: Juli foldra, juli foldra,

Juli foldra rallalā.

Tālu, tālu tā māmiņa,

Kur aug mana līgaviņa.

No kurienes tu, puisīti,

Ar tik jauku valodiņ’?

Es, māmiņa, no Vāczemes,

Nāk pēc savas vajadzības:

Es grib’ jūsu meitiņ’ precēt,

Ak, lūdzama, neliedziet!

Man ir viena pati meita,

Tā par mazu un par jaunu,

Tai būs mātes rīkstes bītiesn

Ne pēc jauniem puišiem dzīties.

Jaunam puisim žagariņus,

Ne tik agri sievu ņemt:
Vai tie zin, kā jādzīvo,

Vai tie zin, kā mīlēties?

Veciem puišiem sievu ņemt,

Tie gan zin, kā jādzīvo:

Tie gan zin, kā jādzīvo,

Tie gan zin, kā mīlēties.

Jūs, māmiņas, veci ļaudis,

Jūs savādi runājiet:

Pa pārai riekstiņš auga,

Pa pārai ozoliņš;

Jūras putni bariem skrien

Un pa pāriem pārojas;

Tā mums jauniem cilvēkiem

Būs pa pāriem pārot. V Bb 46, 583

Komentēt

Filed under Interesanti dziesmu teksti

Meitas vietā nozagta sieva

Visbiežāk tautasdziesmās jāsaskaras ar “standarta” tradīciju aprakstiem, piemēram, vairāk kā simts dziesmu par to, kā notiek meitu zagšana vai meitu vairīšanās/ bēgšana no tautām. Tomēr interesanti, ka, lai arī skaitliski maz, bet tomēr parādās arī nestandarta situāciju atspoguļojums. Man tāda bija dziesma par to, ka meitas vietā nozog jau precētu sievu, bērnu māti:

Dodat dzert, dodat ēst,

Gulēt vien nevedat:

Gailīts stāv pakaļā

Ar pieciem cālīšiem. V 184, 290

Šādu Ltdz. sējumā ir ļoti, ļoti maz. Jāsaka gan, ka arī K. Barona kārtotajās “Latvju Dainās” tādu ir uz abu roku pirkstiem saskaitāmas. Vai tas nozīmē, ka šādu gadījumu bijis maz, ka efektīva bijusi atšķirības zīme- galvassega (meitām- vainags, sievām- lakats/ mice/ aube)? Iespējams. Tāpat ļoti iespējams, ka šo gadījumu retuma dēļ un līgavas zagšanas tradīcijas kā salīdzinoši senākas dēļ šīs dziesmas nav saglabājušās.

Runājot par konkrēto tekstu, gribas vērst uzmanību uz otro rindu kā būtisku robežšķirtni, kas nozagto sievieti padara par piederīgu vienai vai otrai saimei. To, kas šodien vairs netiek tik lielā mērā uzsvērts un vērtēts- sievietes gods.

G.Pērle- Sīle

Komentēt

Filed under Interesanti dziesmu teksti

Interesanti homonīmi tautasdziesmā

Simtiņš gāja manis gūt,

Tūkstošs manis neieguva;

Es sēdēju ceļmalāi,

Veca bērza krēsliņā. Z 1640, 876

Vai krēsls, gatavots no veca bērza padara neredzamu? Lūk, atbilde:

Simtiņš gāja mani ķert,

Tūkstots mani nesaķēra:

Es sēdēju ceļmalā,

Veca bērza pakrēslī. V 191, 8005

Komentēt

Filed under Interesanti dziesmu teksti