Category Archives: Problēmjautājumi rakstīšanas procesā

Kā tapa “Ziedi, ziedi, rudzu vārpa”?

Cik bieži, dziedot tautasdziesmu, esat iedomājušies, kādēļ panti savirknēti tieši tā? Kas tos saista? Kāpēc tie apvienojušies? Šādi jautājumi mums ienāca prātā, saskaroties ar plaši pazīstamo, kāzās iecienīto dziesmu “Ziedi, ziedi, rudzu vārpa”, kurā apvienoti tematiski atšķirīgi tautasdziesmu teksti par klēts celtniecību un tautās iešanu. Interesants pavērsiens! Izrādās, 19./ 20.gs. mijas tautasdziesmu avotos „Ziedi, ziedi, rudzu vārpa” tādā versijā, kā to pazīstam šodien, nemaz nav.  Tas pats sakāms arī par tautasdziesmu vākumu LFK arhīvā. Lūk, ko, mēģinot izsekot dziesmas vēsturei, uzgājusi Elga Melne:

Ziedi, ziedi, rudzu vārpa,

Deviņāmi ailiņām,

Mans bāliņš klēti cirta

Deviņiemi arodiem. LD 28128 Krustpils

K. Barons, kārtojot “Latvju dainas” sev zināmu iemeslu dēļ par pamatdziesmu ir izvēlējies variantu noLatgales, lai gan seko variācijas tikai no citiem novadiem: 2 variācijas no Kurzemes, 5 variācijas no Vidzemes, 11 variācijas no Zemgales. Dziesmai izdalītas ir 4 versijas, divas no tām ir teksti no Vidzemes, viena no Kurzemes. Variācijās ailiņām mijas ar rindiņām, bet arodiem mijas ar apcirkņiem. Jāpievērš uzmanība, ka ceturtā versija būtībā ir tas pats pamatdziesmas teksts, tikai augšzemnieku izloksnē (versijai ir arī 5 variācijas. Ltdz pamatdziesmas teksts saskan ar LD versiju:

Zīdi, zīdi, rudzu vōrpa,

Deveņom aileņom;

Muni brōli klēti taisa

Devenim orūdim. Ltdz 1942

Pielīdzināti 21 variants no Zemgales, 4 varianti no Vidzemes un 159 varianti no Latgales. Te arī vairāki desmiti variāciju. Skrupulozi neanalizējot un neaprakstot visas variācijas, kopumā var teikt, ka galvenā atšķirība starp Latgales un citu novadu variācijām saglabājas kā LD – vārpa zied rindiņām, reizītēm, ziediņiem, bet klēti taisa deviņiem apcirkņiem. Šis ir tas gadījums, kad saglabājas kāda kultūrvēsturiskā novada leksika. Redzams, ka dažās variācijās no citiem novadiem ienāk Latgalei raksturīgie vārdi un otrādi, bet Latgalē tomēr ir tendence saglabāt savu leksiku. Viens no dziesmu variēšanās gadījumiem ir dziesmas garuma izmaiņas. To labi demonstrē iepriekš minētās dziesmas versijas, jāmin, ka Ltdz (LD tādu vēl nav) publicētas vairākas versijas, kas pamatdziesmu papildina ar domas izvērsumu, pievienojot vēl 2 rindas. Visas sešrindes pierakstītas Latgalē.

Nākošās rindas raksturo arodu izskatu: Zalta sīnas, vara greida, Sudabreņa duraveņas, vai vēsta, ko kurā arodā bērs: Cytā bēre rudzus mīžus,/ Cytā seiku sudrabeņu vai Deveitā orūdā/ Pīber zalta, sudabreņa. Abos krājumos tematiski šī dziesma ievietota nodaļā “Druvas zeļ un zied”.

Redzam, ka četrrinde izplatījusies galvenokārt Latgalē, lai gan arī citos novados ir vērā ņemams variantu skaits. J. Vītoliņš melodijas ar šo tekstu ievietojis krājumā “Darba dziesmas”, melodiju varianti ir tikai no Latgales, E. Melngailis vien ir pierakstījis 14 melodiju variantus, Melngailis pierakstos atzīmējis, ka tas ir rudzu balss. Secinām, ka iepriekš apcerētā variantiem bagātā četrrinde vai sešrinde dzīvo patstāvīgu dzīvi.

Bet ikvienam no mums ir zināma dziesma:

Ziedi, ziedi, rudzu vārpa,

Deviņāmi ailītēm;

Mani brāļi klēti taisa

Deviņiemi arodiem.

Taisat, brāļi, ko taisati,

Uztaisat man istabiņ’,

Uztaisat man istabiņu

Ar trejami duravām.

Pa vienami saule lēca,

Pa otrami norietēj’,

Pa trešami es izgāju,

Galvā zīļu vainadziņš.

Kā redzam, dziesma sākas ar iepriekš analizēto četrrindi. Tālākais teksta saturs lielā mērā saskan ar LD 13374. dziesmu:

Es tev lūdzu, bāleliņ,

Tais’ man jaunu istabiņu,

Tais’ man jaunu istabiņu

Ar trejāmi durtiņām.

Pa vienāmi tautas nāca,

Pa otrāmi bāleliņi,

Pa trešāmi es iznesu

Savu zīļu vainadziņu. LD 13374, 2 Dundaga

LD 13374. dziesma ir atrodama “Precību dziesmās”. Šim dziesmu tipam ir 6 versijas, teksti pa novadiem sadalās šādi: 4 teksti no Kurzemes, 7 no Zemgales, 3 no Vidzemes, tikai 2 teksti (4. versija) no Latgales. Tikai 2 Vidzemes varianti veido versiju, kuras tekstā ienāk saules motīvs, kas ir mūsdienu populārajā dziesmā:

Tais’, bāliņi, augstu namu,

Taisi treju nama durvju:

Pa vienām gaisma ausa,

Pa otrām saule lēca,

Pa trešām durtiņām

Iznes manu vainadziņu. LD 13374, 3 Plātere

3. un 4. rinda ir aizstāta ar formulu Pa vieniem saule lēca, Pa otriem norietēja, kas pazīstama vairākās tautasdziesmās.

Kurā brīdī ir izveidojusies šodien populārā dziesma ar tādu tekstu un melodiju, vēl pētāms. Te 2 dziesmas saplūdušas vienā, tanī pašā laikā, kā redzējām, turpina patstāvīgu dzīvi arī pirmā četrrinde. Jaunveidotā dziesma pēc satura arī klasificējama kā precību, kāzu dziesma (Ltdz tā vēl nav publicēta). Divu tekstu saplūdumu šai gadījumā laikam veicinājis tēmas radniecīgums – taisa klēti un tad istabiņu, apvieno to vienā vēstījumā. Var teikt, ka šī dziesma, ko parasti dzied ar vienu un to pašu melodiju, dzīvo neatkarīgu dzīvi, tai ir savas funkcijas. Savdabīgi, ka biežāk šo dziesmu dzird dziedam ar ailiņām un arodiem, kaut arī literārā valodā un tālu no Latgales. Paši dziedātāji bieži vien komentē, ka tā jau Latgales dziesma.

„Latgales lingvoteritoriālajā vārdnīcā” aplūkots dziesmas izpildījums un tās simboliskā nozīme latgaliešu kultūrā

http://futureofmuseums.eu/lv/virtual-gallery/rezekne-higher-education-institution-collections/subcollections/exhibit/?nr=285 

Advertisements

Komentēt

Filed under Problēmjautājumi rakstīšanas procesā

Valodas papildināšanai

Jautājot bez konteksta: kas ir “krapšu vai krāpšu tilts” pirmā atbilde lielākajai daļai ļaužu noteikti būs- kāda reti sastopama materiāla tilts.  Bet īsto atbildi var rast tautasdziesmā:

Tautas taisa krāpšu tiltu

No apiņu sprodzītēm;

Nejājati, bāleliņi,

Dziļa upe apakšā! L 803, 281

Tātad- viltus tilts!

Atrada: G. Pērle- Sīle

Komentēt

Filed under Problēmjautājumi rakstīšanas procesā

Mātes viltība vai naivums?

Sien birzē kumeliņu,

Nāc kājām sētiņā,

Lai šķiet tevi ceļa vīru,

Ne mērģeļu lūkotāju. K 1190, 2993

Šī dziesma pieder tipam “Pate, pate meitu māte/ Man piedeva padomiņu”, tikai šajā versijā pirmās divas rindas ir zudušas. Bet problēmjautājumos viņa iederētos ne jau zudušo rindu dēļ, bet tautasdziesmas satura dēļ: kādēļ māte māca puisi? Vai tiešām naivums, līdzcietība par neizdevušos zagšanas pasākumu? Vai varbūt tomēr aiz naivuma slēpts salts meitas izprecināšanas aprēķins? Ja pieskaitītu dziesmu t. sauc. pirmsfeodālisma laika dziesmām, kad katras darba rokas bija svarīgas un noskatītā meitene vēl nebija “prece”, bet “ļaudava”- meitene no ļaudīm, tad varētu domāt par meitu mātes naivumu. Par to vedina domāt arī “lūkošanas” fakta pieminēšana- ejot laikam, šī darbība vairs netiek izdalīta kā atsevišķa precību procesa daļa. Tomēr tikpat labi tas var būt arī salts aprēķins, kas atradis vietu agrāku laiku dziesmā. Katram pašam spriest.

Savukārt par motivāciju dziesmu ievietot pie interesantiem tekstiem- sajūsmina vārds “mērģele”. Ceru, ka arī pārējos. G. Pērle- Sīle

Komentēt

Filed under Interesanti dziesmu teksti, Problēmjautājumi rakstīšanas procesā

Ar lielu vai mazu “B”?

Apsegloju B/ biržu sesku,

Jāju sievas lūkoties;

Prūšu zeme, liela zeme,

To uz dienas cauri gāju. V 929, 58198

Visiem ir zināma vieta Lietuvas ziemeļos- Birži. Arī man. Tādēļ daudz nedomājot rakstīju ar lielu burtu. Un pašai pamatojums bija- ārzemēs jau viss labāks- i seski, i līgavas. Un lielākā daļa dziesmu pierakstītas Zemgalē. Tātad pavisam iespējams sesks no Biržiem (nodomāju, ka neesmu taču biologs, nez- varbūt viņiem tur kādi īpašie seskuļi dzīvo:)).

Padomāt par rakstību lika dziesmas no Vidzemes- pierakstītas lielākoties Piebalgas pusē. Turklāt ne viena vien, ko varētu skaidrot ar indivīda migrāciju. Tā domājot pie manis “atnāca” lietvārda “birzs” daudzskaitļa ģenitīva forma. Seska pamatdzīvesvieta esot mežmalas un skrajš krūmājs, pie kā varētu arī pieskaitīt bērzu jaunaudzi. Tā nu biržu sesku vairs nemaz neprasās rakstīt ar lielo burtu…

Papildinājums: pēc kolēģes Beatrises Reizānes stāstītā, ir vēl viens “biržu” tulkojums. Proti- koka gabals, iesiets striķī, tiek vilkts pa tīrumu, lai iezīmētu līnijas, kas veido apsējamās slejas un tādējādi atvieglo sējējiem darbu. Tā kā koka gabals jeb “skrienot pa tīrumu” atgādina seska skriešanu, tad arī radusies attiecīgā asociācija. Paldies Beatrisei:)

Komentēt

Filed under Problēmjautājumi rakstīšanas procesā

Meitu māte ledus kalnā

Gribēju pastāstīt par interesantām dziesmām, kas variējas tēmā

“Meitu mātes istabiņa

Ledus kalna galiņā,

Es gribēju klātu tikt,

Nav kaustīta kumeliņa. “

Šī dziesma Kr. Barona kārtojuma atrodas nodaļā “Tautu dēls dodas precības nolūkā svešumā”.

Man interesanti šķita tāluma salīdzinājums ar ledus kalnu. Bet no citas puses- vai tāluma?… Varbūt tas saistīts ar sievas mātes sirdi, kas jāatkausē, lai tā dotu savu meitu? Tad kas būtu tas “kaustītais kumeliņš”? Droši, ka puiša fiziskās īpašības- iznesība, izskats u. tml.

Tomēr mulsina fakts, ka šī dziesma ietilpst virskategorijā “Atbalss no senajiem laikiem” un uzskatāma par priekšnodaļu tai, kas vēsta par līgavu zagšanu. Tad nu sanāk- ja meitu zog, tad nekāda sievas mātes sirds kausēšana nesanāk…

Kr. Barona kļūda? Vai varbūt latvieši sievas zaguši Skandināvijā un citur, kur augsti kalni un patiešām grūti klāt piekļūt- realitātes apraksts? Vai varbūt, izmantojot J. Kursītes ideju, ka dainas ir mūsu tautas sakrālā valoda, kur visas norises nav vārdā tieši nosaucamas, tas ir profānam jeb precībām negatavam cilvēkam mēģinājums pateikt, ka zagšanas process nav viegls un ātri padarāms?…

Komentēt

Filed under Problēmjautājumi rakstīšanas procesā