Kas ir pikalots?

Atkal pienākusi reize lūgt garamantu zinātāju palīdzību. Šoreiz mēģinām noskaidrot, kas ir pikalots?

Lūk, tautasdziesma kontekstam:

Es atrodu pikalotu
Pi lelceļa ganīdama: 
Es atdevu veira mōtei,
Mira kōjas kratīdama. L 15, 117

Tekstu pierakstījis skolēns no Ludzas Nirzas Barisu 1. pamatskolas, tādēļ, iespējams, “pikalots” ir atveidots kļūdaini.

Būsim pateicīgas par norādēm un skaidrojumiem!

Ginta.

Kā mičot puisi?

Mičošanā jeb kāzu brīdī, kad jaunais pāris tiek ievadīts sievas un vīra kārtā, parasti vairāk uzmanības pievērsts līgavai. Visbiežāk vīra māte, bet dažkārt arī vīrs vai vakaraine noņem jaunās sievas vaiņagu. Jaunajai sievai uzliek aubi vai mici (no šejienes arī rituāla nosaukums “mičošana” – mices uzlikšana). Šis rituāls plaši atspoguļots gan kāzu ieražu aprakstos, gan arī tautasdziesmās.

Daudz mazāk tradīciju aprakstos stāstīts par to, kā šai rituālā līgavainis top par vīru. Tautasdziesmās par to vēsta vien pāris tekstu, tādēļ vērts tam pievērst īpašu uzmanību:

“Mičo, mičo, mičotāja,

Un tik labi apmičo.

Citu gadu šij laikāja

Lai nemeklē jaunu dienu,

Lai nemeklē jaunu dienu,

Lai nemeklē vainadzina.

Griežat svaiņam cepurīti

Trīs reizītes galvai riņķī,

Trīs reizītes galvai riņķī,

Griežat ļipu* pakaļā:

Lai viņš vairāk neredzētu

Ciemu meitu vainadzinu,

Lai viņš vairāk nemaucītu

Ciema meitu gredzentinus.” Rucava, 1955, 5178

 * cepures nagu

Kā redzams, izmantota darbības atkārtošana trīs reizes, kas bieži sastopama tautas tradīcijās un piešķir veiktajai darbībai īpašu spēku. Šoreiz maģiskā iejaukšanās bijusi nepieciešama aizsardzībai, lai atvairītu no jaunā vīra prāta dažādas brīvam puisim piedienošas domas un darīšanas.

Ginta.

Dalīties ar šo:

..Es aizeju pie Dieviņa

Kā ieviņa ziedēdama..

LD 27592

2021. gada 21. maijā pāragri mūžībā aizgājusi mūsu kolēģe, folkloriste, Dr. philol. Baiba Krogzeme-Mosgorda (11.12.1966.–21.05.2021.).

 Baiba 2006. gadā pārņēma akadēmiskā tautasdziemu izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” vadību; ar viņas gādību izdoti 3 dziesmu sējumi (IX- XI sēj.). Šobrīd noslēgumam tuvojas darbs pie XII sējuma manuskripta, bet, diemžēl, nu jau  bez Baibas.  Visus šos gadus Baiba bija tautasdziesmu grupas galvenais vilcējspēks – viņa rūpējās gan par finansējuma piesaisti un visa izdevuma vadīšanu, vienlaikus pievēršot uzmanību jauno kolēģu apmācīšanai, gan kārtoja dziemu kartotēku un rakstīja savu daļu tautasdziesmu manuskripta,  tāpatsējumu ievadu zinātniskos apcerējumus.

Mēs atcerēsimies Baibu kā mūsu projekta Stipro Balstu – erudītu, sirsnīgu, atbalstošu kolēģi un draugu.

Baibiņ, mums Tevis ļoti pietrūks!

Lai Tev mūžīgs miers!

Akadēmiskā tautasdziemu izdevuma darba grupa – Ginta, Elga, Una, Beatrise, Arta un pārējās tautasdziesmu meitenes

Uzmanīgi lasot tautasdziesmu

Gatavojot kāzu dziesmu izdevumu, kārtojot tur publicējamās dziesmas tematiski, redzam, ka ir tautasdziesmas, kas veido kuplu dziesmas tipu, bet ir arī tādas, kuras pierakstītas tikai vienā variantā. Tās mēdz saukt par viendziesmām.

Nedod, Dievs, to redzēt, 
Ko redzēju sapinā:
Es redzēju vīra māti
Vītolā kūkojam. Barkava, 530, 1209

Par ko tad ir šī viendziesma? Sākotnēji šķiet, ka tautasdziesmā raksturota dzīve tautās, attiecības ar vīra māti. Uz to vedina arī K. Barona kārtojums līdzīgu dziesmu ievietojot pie “Kāzu dziesmām”, kur apdziedāšanās dziesmās īpaša nodaļa veltīta (ne-)satikšanai ar sievas māti vai vīra māti.

Es redzēju velna māti 
Aiz upītes ābelē;
Tā nebija velna māte,
Tā bija mana sievas māte. LD 23183.1 (pierakstīta Suntažos). 

Jāpiezīmē, ka šajā un arī līdzīgajās dziesmās par velna mātēm sauktas gan vīra, gan sievas mātes.

Nedaudz citu skatu uz pirmo minēto tautasdziesmu paver, ja skatām tās pirmās divas rindas. Proti, sapņošana vedina domāt par zīlēšanu, kas ir visai izplatīts nāktones pareģošanas veids ne tikai latviešu, bet arī citu tautu folklorā. Atsaucoties uz Z. Freida un K. Junga pieeju, tā ir zempaziņā esošās informācijas realizācija, kas atklāj gan cilvēka īsto dabu, dziņas, vēlmes u. tml., kas ikdienas dzīvē tiek apspiestas.

Nenoliedzot, ka vīra vai sievas māti sapnī var redzēt arī pēc kāzām kā priekšvēstnesi nelaimei (sk. sākumu “Nedod, Dievs! [..]”) un meklējot, kas vēl var sēdēt kokā, paralēli varam skatīt arī šādu tautasdziesmu :

Dzied', meitiņa, apskaties,
Kas tup egles galiņē:
Vanags egles galiņē
Tīko tavu vaiņadziņu. LD 459.1

Kā zināms, vanaga tēls folklorā saistīts ar tautu dēlu, kas dodas zagt vai nolūkot līgavu un koku var izmantot kā slēptuvi. Svarīgi piezīmēt, ka ne tikai tautu dēls varēja nolūkot līgavu. Šāda funkcija precību tradīcijā bijusi arī dēla (vīra) mātei. Piemēram,

Dēlu māte, vilku māte,
Abas vienu ceļu tek;
Vilku māte jērus gūsta,
Dēlu māte malējiņas. /LD 23566-3/

Lasot aplūkojamo tautasdziesmu šādā kontekstā, tekstu ir iespējams interpretēt kā meitas pareģojumu un bailes par iešanu tautās, ko reprezentē vīra mātes ieraudzīšana vītolā. Tā kļūst skaidrs, ka dziesma piederīga precību dziesmām, kur meita vēl tikai lūkojama, kur tā vairās un slēpjas, nevēlēdamās iet tautās.

Šādi dziesmu lasījumi parāda tautasdziesmu daudzslāņainību, variēšanos un neviennozīmību, kas var lasītāju aizvest uz detektīva cienīgiem atklājumiem.

Vēlam aizraujošus tautasdziesmu lasījumus!

Attēls iegūts https://windling.typepad.com/blog/2013/05/the-dark-forest.html

Ar bērna roku

Jau iepriekš esam rakstījušas par skolēnu pierakstītajām tautasdziesmām un kļūdām, kas radušās neizprotot dziesmā atainotos notikumus. Gribētu dalīties ar šādu atradumu.  Lūk, ko savā laikā pierakstījuši Basu ciema pionieri:

Kas taku modina
Uz Poļu mājām? 
Kārlītis nomina
Ar Ausmu lēkdami. /LFK 1960, 8885g/

“Latvju dainās” atrodamas šādas rindas:

Paklausies tu, Kristiņ,
Ko es tev piedziedāšu,
Es Anniņu piedziedāšu,
To es zinu, tā tev tika.
Kas taku nomina uz Spundiņiem?
Kristiņš nomina, Anniņu lenkdams. /Daļa no LD 607/

Vēlot jauku lēkšanu un lenkšanu,

Ginta

Dalīties ar šo:

 

Kāzas turpinās!

Cienījamie lasītāji, ar prieku ziņojam, ka pēc nelielas atelpas darbs pie kāzu dziesmām turpinās. Pašlaik uz mūsu galda ir kartotēkas kastītes ar vairāk nekā 50 000 kāzu dziesmu tekstiem, kas tiks iekļauti akadēmiskā izdevuma „Latviešu tautasdziesmas” nākošajā – 12. sējumā, kuru plānojam sagatavot izdošanai līdz 2020. gada beigām. Aicinām kopā ar mums turpināt izzināt seno latviešu kāzu rituāla norises – no varenas apdziedāšanās pie mielasta galda, mičošanas, jaunā pāra guldināšanas, veltīšanas, novada raudzīšanas u.c. izdarībām līdz kāzu beigām un atkāzām. Atgādinām, ka kāzu apdziedāšanās dziesmu ciklā tiks atgrieztas tam piederīgās nerātnās dziesmas, kuras Krišjānis Barons savulaik estētisku apsvērumu un cenzūras dēļ pārcēla uz atsevišķu, publiskajā grāmatu tirdzniecībā nepieejamu sējumu.

12. sējuma tautasdziesmu „stāstu sēriju” iesāksim ar Šķilbēnos, Latgalē, pierakstītu tekstu:

Pasoki, tu Andriv,
Ar kū Annu pīmōneji: 
Voi ar sovōm zylōm acīm,
Voi ar gordom kampatkom? /LFK 1439, 1552/

Šis teksts ir interesants ar jaunāku laiku tradīcijas atspoguļojumu – iespēju izvēlēties “otru pusīti” tiešā saskarsmē, izmantojot gan acu, gan saldumu valdzinājumu. Pretstatā tam senākās sievas iegūšanas tradīcijas rāda meitenes niecīgo varu pār savu likteni. Piemēram, sievas zagšana, kas atspoguļota tautasdziesmā: “Bēdz, māsiņ, dzenās tautas,/ Nes rokā vainadziņu;/ Ja zinies neizbēgt,/ Lec ar visu ūdenī” /LD 13341/, vai vēlākās sievas pirkšanas tradīcijas, kas saskatāmas arī šodienas kāzu leksikā: – “apprecot” var iegūt “preci”, „salīgstot” – „līgavu”.

Turklāt šī četrrinde ir labs piemērs tām daudzajām dziesmām, kas vienlīdz iederīgas dažādos tematiskajos ciklos – šajā gadījumā, gan pie jauniešu sadzīves, gan precībās un kāzās. Tautasdziesmu tekstu polifunkcionalitāti uzsvēris arī Krišjānis Barons „Latvju Dainu” ievadā. Viņš raksta, ka tautas dzīve „sastāv … iz zaru zariņiem, stīgu stīdziņām, kas atkal vijas dažreiz neaprobežojami vieni caur otriem. Tā arī viena dziesmu grupa ķeras otrajā iekšā, vismaz ļoti daudz dziesmu var pēc sava satura piederēt pie dažādām grupām”.¹ Mūsu izšķiršanos par konkrēta teksta vietu sējumā vai nodaļā nosaka vairāki faktori – „Latvju dainu” paraugs, piederība noteiktai kāzu ieražai, teicēju komentāri u.tml. Taču, pārlūkojot šī sējuma tekstu bagātību, jau tagad ir skaidrs, ka tās aptveršanā un vētīšanā būs nepieciešama arī jūsu pieredze un zināšanas.

Uz drīzu tikšanos!

Baiba, Elga, Beatrise, Una, Ginta.

1 Barons K. Visendorfs H. Latvju dainas. 1. sēj. Jelgava, 1894, XVI lpp.

Foto: Una Smilgaine

Ar prieku vēstām

Cien. tautasdziesmu draugi!

Priecājamies vēstīt, ka apgādā “Zinātne” nācis klajā mūsu tautasdziesmu grupas sagatavotais jaunais akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” sējums “Kāzas. 1.daļa”. 

Grāmatā iekļauts vairāk nekā 55 000 tekstu plašs, līdz šim vienkopus nepublicēts kāzu dziesmu materiāls no Latviešu folkloras krātuves arhīva. Tekstu kārtojuma pamatā ir Krišjāņa Barona „Latvju dainās” izmantotais etnogrāfiskais princips, kas uzskatāmi atspoguļojas grāmatas beigās pārpublicētajā “Latvju dainu” kāzu dziesmu satura rādītājā. Paralēlie tekstu kārtojumi “Latvju dainās” un “Latviešu tautasdziesmu” jaunajā sējumā ne tikai sniedz bagātīgu informāciju par tautasdziesmu lietojumu un nozīmi senajā zemnieku kāzu rituālā, bet arī paver iespējas pētīt kāzu dziesmu tradīcijas attīstību gandrīz simt gadu garumā, respektīvi, no pirmajiem tautasdziesmu vākumiem 19. gs. otrajā pusē līdz tautasdziesmu pierakstiem 20. gs. beigās. Sējuma ievadā lasāms Baibas Krogzemes pārskats par latviešu kāzu dziesmām un ieražām, to papildina Ievas Pīgoznes pētījums par līgavu galvassegām senajās kāzās, kāzu dziesmu leksikas skaidrojošā vārdnīca un kāzu melodiju izlase, kas tuvākajā laikā būs atrodama grāmatas elektroniskajā profilā tiešsaistē http://lfk.lv/Latviesu-tautasdziesmas-11-Kazas-1. Grāmatu ilustrējis grafiķis Dainis Rožkalns. Sējums no svētdienas nopērkams Dziesmu svētku gadatirgū Vērmanes dārzā apgāda “Zinātne” stendā un drīz arī grāmatnīcās un “Zinātnes” grāmatu kioskā ZA augstceltnē. 

 

Attēlā: Baiba Krogzeme-Mosgorda un Beatrise Reidzāne ar nule iznākušo sējumu.

Foto: I. Garda-Rozenberga.

Aicinām uz lekciju par tautasdziesmām

IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa ietvaros prezentējam Latviešu folkloras krātuves tautasdziesmu krājumu un rīt, 20. jūnijā, plkst. 14:00- 16:00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā (Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā) stāstīsim par to nelielā lekcijā. Būs iespēja uzzināt par to, kā krājums veidojies, klausīties teicēju ierakstus, raudzīt rokrakstus, kā arī noklausīties stāstus Latviešu tautasdziesmu akadēmiskā izdevuma 11. sējums “Kāzas”, kas šobrīd jau atdots drukāšanai, tapšanas.

Tā kā bloga apmeklējumā, problēmjautājumu komentāros redzējām, ka sabiedrībai interesē tautasdziesmas, mīļi aicinām Jūs piedalīties šajā pasākumā, lai kopā atklātu tautasdziesmu aizraujošo pasauli.

 

uz drīzu redzēšanos,

Ginta.

Vēl nedaudz līdz 11. sējuma iznākšanai

 

Veicot pēdējos darbus pie akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas”, kas jūlija sākumā nonāks jūsu rokās, viesojāmies Latvijas Radio 1 raidījumā  “Laikarata riti”, kur stāstījām par sējuma saturu un uzbūvi, kāzu dziesmu bagātību un daudzslāņainību, kā arī par savām atklāsmēm, veidojot sējuma manuskriptu.

Lūk, saite uz raidījuma ierakstu http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/laikarata-riti/kazas-dazados-laikos.a104721/

 

Baiba, Beatrise, Elga un Ginta.