Palīdziet izskaidrot vārdus “šalabans” un “trybuceņš”

brotze

Cien. folkloras draugi!

Pateicoties par iepriekšējām reizēm, kad palīdzējāt mums ar padomu vārdu skaidrojumos, būsim atkal priecīgas uzzināt jūsu domas par vārdu trybuceņš un šalabans nozīmēm šādās tautasdziesmās:

Viņu golu gaideidami,
Taid’ maļteiti pataisējem:
Blusu kōjas, plakšu golvas,
Cērcineiša trybuceņu. L 1940, 2045

 

Brandvīns tevi dadzynōja.
Es dēļ tevis kai dēļ kunga
Treju kreiļu ūlas vyru;
Maņ saskōba ūda dasas
Un mosolu trybuceņš. L 1238, 2170

 

Padarēju aļteņu 
Koč nu auzeņu,
Saprasēju gasteņu 
Koč nabogōtu;
Lobs muns aļteņš 
Koč nu auzeņu,
Lobi muni gasti beja 
Koč nabogōti.
– Kūmeņa, skōbeņa,
Kam kovi zūsi?
– Kas tev bādas, ka es kavu,
Es nūkovu sovu.
Es sacēju tev, kūmeņ,
Nadzer šalabana,
Šalabans styprs dzērīns,
Sajauks tovu golvu. L 1930, 4239

Jau iepriekš pateicoties,

Baiba.

Attēlā : J.K. Broces “Zemnieku kāzas Vidzemē”

Advertisements

9 komentāri

Filed under Problēmjautājumi rakstīšanas procesā

Seska alus

European/ British Polecat

Sākoties vasarīgam laikam, kad aktuāli ir dārza svētki ar šašliku un alu, vēlētos dalīties ar M. Ledaines skandēto dziesmas tekstu, pavēršot pazīstamajā tautasdziesmā “Aiz kalniņa dūmi kūp” aprakstītās darbības no citas perspektīvas:

"Seskis brūvē alutiņu,
Caur zemīti dūmi kūp. 
Kas kait seskam nebrūvēt,
Pašam rudzi, pašam mieži. 
Es piedzēru seska alu,
Kamēr manas kājas nes; 
Ka tās kājas vairs nenesa,
Klūpu seskam mugurā. 
Seskis bēg uz savu alu,
Es atkal uz savu malu."  Strutele, 622, 1110

 

vēlot skaistu dienu,

Ginta.

 

Foto no: https://www.macmillandictionary.com/dictionary/british/polecat

Komentēt

Filed under Uncategorized

Ar zāli uzmanīgi – brīdinājums tautasdziesmā

       OLYMPUS DIGITAL CAMERA

Foto: http://www.savaite.lt/savaitesgidas/orai/1379-keistasispavasarisbusdarvisko.html

            Dažādi ticējumi par tautas medicīnu vēsta, ka pirmās pavasara zālītes tiek izmantotas, gatavojot dažādus uzlējumus, jo tajās ir vairāk vitamīnu un citu vērtīgo elementu, tās ir veselīgākas. Prakse pašiem no dabas veltēm gatavot ārstniecības līdzekļus tiek turpināta arī mūsdienās, tādēļ brīdinājums gatavotājiem un lietotājiem tautasdziesmas vārdiem:

Gana laba zāle bija,
Kad ar godu brūķējām:
Kā vairāk ieņēmām, 
Ļipas vien atšāvām. Daugavpils Ungurmuižā, 935, 16318

vēlot jauku pavasari,

 

Ginta.

 

Komentēt

Filed under Uncategorized

Palīdziet izpētīt – špadarags

Vēlamies teikt lielu paldies par atsaucību tiem, kas palīdzēja skaidrot “mascipānu” vārda izcelsmi. Par gala rezultātu tuvākajā laikā uzrakstīsim sīkāk. Bet līdz tam jauns uzdevums. Vai Jūs zināt, kas alus dzeršanas dziesmās varētu būt “špadarags”?

Ai, bāliņ, ai, bāliņ,
Dod man vienu špadarag',
Ja nedod špadarag',
Dod jel saldu alutiņ'. Prauliena, 1730, 31401

K. Mīlenbaha un J. Endzelīna “Latviešu valodas vārdnīcā” rodam šo pašu tautasdziesmu ar jautājuma zīmi skaidrojuma vietā.

Jūsu viedoklis?

Tautasdziesmu rakstītājas.IMG_3274img_3275.jpg

 

 

 

5 komentāri

Filed under Uncategorized

Teic, ja zini, kas ir mascipani!

Jau iepriekš esam lūgušas lasītāju palīdzību, meklējot sīkākus aprakstus tradīcijām, dziesmu dziedāšanas praksēm.

Šoreiz vēlamies lūgt Jūsu palīdzību, noskaidrojot, kas ir “mascipani”. Lūk, dziesma:

Šaidi taidi mascipani
Nadzer myusu olūtena;
Sātā ēde auzu maizi
Ar vysomi sānolom. L 400, 5137

Dziesmas 2 varianti fiksēti Preiļos, viens – Jasmuižā, pierakstīti 1927. un 1933. gadā.

Latviešu folkloras krātuves pētniece B. Reidzāne domā, ka šis vārds varētu būt radies no ciema nosaukuma un apzīmē tur dzīvojošos ļaudis.

Ļoti priecāsimies, ja pastāstīsiet ko par šī vārda lietojumu un nozīmi mums.

4 komentāri

Filed under Uncategorized

Tur ir labi alu dzert…

Vairāki pierakstītāji dzirdējuši šādu tautasdziesmu:

Tur ir labi alu dzert,
Kur lustīgi saimenieki:
Nes kanniņu, nes otro,
Iet tie paši dziedādami. Viļaka, 1311, 5649

Lūk, ko dzirdējis cits pierakstītājs:

Tur ir labi alu dzert,
Kur lustīgi saiminieki:
Nes kaimiņu, otro,
Paši iet dziedādami. Viļaka, 222, 206

Un vēl tautasdziesma, kas atšķiras no pierastajām:

Tur bij labi alu dzert,
Kur lustīgi saiminieki:
Paši dzer, citiem dod
Saldo miežu alutiņu.
Izdzer vienu, tas ir nieks,
Izdzer otru- sirdej prieks,
Vot, urrā, vot, urrā,
Svētdienas vakarā! Ilūkste, 1800, 5883

Vēlot Jums lustīgu dienu,

Ginta.

Komentēt

Filed under Uncategorized

Kas ir pautneši?

olas

Paralēli tautasdziesmām mani interesē arī citi folkloras žanri. Šoreiz par jaunu atklājumu tautas ticējumu jomā. Strādājot ar folkloras materiāliem, bieži var sastapt vārdus, kuru nozīme vairs nav saprotama. Šodien, atšifrējot folklorista Pētera Šmita savāktos ticējumus mūsu digitālajā arhīvā garamantas.lv, sastapos ar vārdu – pautnesis. Šķiet, ka arī P. Šmitam šī vārda un ticējuma nozīme nav bijusi īsti skaidra.

pautneshi2[1]

“Latviešu valodas vārdnīcā”[2] teikts, ka pautnesis ir viens no burvju veidiem. Plašāki skaidrojumi atrodami teikās par burvjiem:

“Vecos laikos gavēnī staigāši pa mājām buri un nēsāši vanckarus un tāpē šos cilvēki iesaukāši par pautu nešiem. Pautu neši otram skauduši un sev saņēmuši citu labumus. Reiz pautu nesis ielicis vienā mājā zirgam silē vanckaru. Saimnieks laikā vanckara neuzgāš un šim ņēmis un nosprādzis labākais zirgs.”[3]

“Vecie Vijciema Kundziņa mājas saimnieki Vilnātnie bijuši pautneši. Reiz vecais Vilnātnais aiznesis uz Vijciema Lēpeli olu, ko tur iekasījis smiltīs pie akas staba, kur Lēpelim stāvējusi zirgu sile uz steķiem. Sienlaikā Lēpele atradis nolikto olu. Viņš to ielicis cimdā un pakāris klētī pie vārceles, sacīdams: «Nokarājies kā šī ola!». Te nu atnākusi vecā Kundziņa saimniece un lūgusi, lai aizdodot šiem sāli, bet nemaz nesacījusi, ka šai vecais ir pie gala. Kā Lēpeles ļaudis iedevuši sāli, tā Vilnātnais bijis tūliņ vesels.”[4]

Teikas un ticējumi par pautnešiem pierakstītas tikai Vidzemes pusē – Vijciemā, Aumeisteros, Cirgaļos un Plāņos. No nelielā folkloras materiālu daudzuma var spriest, ka par pautnešiem dēvēti burvji, kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem. Kārlis Straubergs, apskatot kaitējošās darbības[5], raksta, ka burvji visvairāk kaitējuši zirgiem, govīm un aitām: zirgiem sapina krēpes vai izgrieza astrus, govīm apgrieza astes un spalvu, aitām apcirpa vilnu. Pēc šādas darbošanās lopi saslima, nīkuļoja, bet sliktākajā gadījumā mira. Pats vārds pautnesis visticamāk cēlies no apburtu pautu, t.i., olu nolikšanas zināmās vietās ar mērķi kaitēt. Maģiskās darbības parasti notika īpašos laikos – Ziemassvētku un jaungada naktī, Ģertrūdes dienā, Zaļajā ceturtdienā, Lielajā piektdienā un Lieldienu naktī, bet visvairāk pautneši darbojās gavēņa laikā.[6]

Ja esat saskārušies ar šo vārdu, būsim pateicīgi, ja pastāstīsiet par to mums e-pastā vai tepat, komentāru sadaļā.

 

Una Smilgaine

 

[1]Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs,

http://garamantas.lv/lv/file/624179

[2]Mǖlenbachs, K., Hauzenberga-Šturma E.. Latviešu valodas vārdnīca. Čikāgas Baltu filologu kopa, 1955, 2. sēj., 186. lpp.

[3] Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorija, http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr15/15C0504.htm

[4]Turpat, http://valoda.ailab.lv/folklora/pasakas/gr15/15C0703.htm

[5] Straubergs, K. Latviešu buramie vārdi. 2. sēj., Rīga, 1941, 616.lpp.

[6] Turpat, 604. lpp.

Foto no pievedums.lv

Komentēt

Filed under Uncategorized