Dažkārt pie tautasdziesmām, ja teicējs ko vairāk skaidrojis, veiktas piezīmes par dziesmas iekļaušanos tradīcijā. Šādi pieraksti gadās reti, tādēļ bija pārsteigums atrast 2 vienā, ļoti mazā nodaļā- “Vedējs cērt durvīs krustu”.
Šāda dziesma un skaidrojums pierakstīts Kurzemes pusē- Basu ciematā, teicēja L. Cērmane:
"Cērt jel, dieveri, Tērauda krustu Pa mūsu māsiņas Kājiņām: Cērt ļaunu pušu, Cērt labu dienu!
Šo dziesmu dzied, līgavai nākot ārā no klēts. Ar speciāli šim nolūkam austām prievītēm
(apmēram 3 reizes platāka par parasto prievīti un ap 1,5 m gara), kuras sasietas cilpā,
kāzinieki cērt jaunās sievas prikešā krustus, pēc tam prievītes met virsū.” K 1935, 2262
Turpat netālu- Aizputē- M. Salna pie identiskas dziesmas stāstījusi šādi:
“No baznīcas pārbraukuši, istabā ieejot, izsita ar nūju krustiem pār durvīm.” K 1935, 8168
Ja esat saskārušies ar šādu vai līdzīgu tradīciju, būsim pateicīgas, ja pastāstīsiet par to mums- epastā vai tepat zemāk komentāru sadaļā.
Pateicoties jau iepriekš-
Ginta.
Tautasdziesmas 
Ginta, šis patiešām izcili vērtīgs apraksts seno kāzu “sliekšņa tradīciju” interpretācijām praksē. Konkrētā tautasdziesmu tipa sakarā nevaru atturēties no pavisam pretēja piemēra – kļūdaina teksta, kas acīmredzot radies, pierakstītājai nezinot ne krusta ciršanas tradīciju, nedz arī vārda “dieveris” (līgavaiņa brālis) nozīmi:
Cērt jel, dvēselē,
Tērauda krustu
Pār mūs’ brālīšu
Mājiņām. LFK 303, 52, uzr. A. Strazdiņa Alsungā
PatīkPatīk