Kādēļ neprecēties pār ezeru

Kārtojot tautasdziesmu materiālu, saskārāmies ar šādu tekstu:IMG_2340 Pirms runāt par saturu, gribētu vērst uzmanību uz pieraksta informāciju- teicēja M. Kalniņa ir bijusi 106 gadus veca, turklāt atminējusies, ka dziesmu dzirdējusi pirms 80 gadiem (!!!).

Vēl jāatzīmē, ka teicēja, neskatoties uz vecumu, ir ļoti veiksmīgi improvizējusi pamattekstu. Salīdzinājumam cita šī tipa dziesma:

IMG_2339 (2) Komentējot pašu jaunradīto tekstu, gribas dalīties ar Dr. B. Reidzānes pārdomām: šāds dziesmas nobeigums šķiet ļoti reāls, jo, pirmkārt, Madonas pusē dūņainu ezeriņu un purvu ir visai daudz. Otrkārt, šķietami komiskais zirgu ārā vilkšanas apraksts, tāds varēja arī būt. Ja zirgs iestidzis rāvā, nav iespēju tikt klāt ne zirga kājām, ne rumpim un atliek tikai glābt braucējus. Ja ezers maz aizaudzis, arī īsti ciņu un zāles kumšķu, kur atsperties nav. Tāpēc jāpriecājas, ka vēl līgavu paguvuši no zirga nocelt.

 

Baiba, Ginta un Beatrise.

Komentēt

Filed under Interesanti dziesmu teksti

Kāpt vai nekāpt no ratiem laukā?

Šoreiz stāstā par tautasdziesmām aicinu Jūs ielūkoties brīdī, kad līgaviņa atvesta jaunā vīra mājās un gatavojas izkāpt no ratiem. Šai brīdī tradīcija sazarojas – vienā daļa tautasdziesmu variantu apcerēta līgavas izcelšana no ratiem un līgavas svars, ar kuru tiek tieši saistīta ar jaunā pāra dzīves laime.

Latvju dainās”, kā arī tautasdziesmu akadēmiskajam izdevumam savāktajās dziesmās novērojam, ka vēlams, lai „cēlumiņš” būtu grūts:

1)”Raugi celt, bāleliņ,

Vai būs grūts cēlumiņš:

Kad būs grūts cēlumiņš,

Tad būs mīļa dzīvošana.” LD 18732

2)”Cel, bāliņu, paceldams,

Vai ir grūta ceļamā:

Ja būs grūta ceļamā,

Tai būs pulka sudrabiņa.”LD 18742

Pirmajā piemērā redzam, ka, izmantoti pretstati, lai pareģotu nāktoni. Varētu domāt, ka pretstatu izmantošana saistīta ar māņticību, līdzīgi kā ticējumā: “ Ja ejot sasit kreiso kāju, tad ceļa mērķī izdosies labi. Bet ja ejot sasit labo kāju, tad ceļa mērķī ies slikti.” /J. Stucka, Stāmeriene, LTT 13351./ Tāpat varētu runāt par celšanas simboliku, līgavas nonākšanu vīra varā u. tml., ko neanalizēšu. Aicinu paskatīties uz tautasdziesmu vienkārši: ir skaidrs, ka “grūts cēlumiņš” nozīmē, ka kāzinieki sagaida pēc iespējas smagāku līgavu, jautājums- kādēļ? Piemērojot mūsdienu skaistuma etalonus, pareizāk būtu gaidīt slaiku, tievu jaunieti. Tomēr agrākajos laikos sievietes svaram bija cita nozīme. Tas norādīja uz līgavas pārticību (nav trūcis ēdiena). Par to, ka pārticība ir vērtē, liecina otrais minētais piemērs- daudz sudrabiņa varētu liecināt par nodrošinātu dzīvi nākotnē. Iemesls tieksmei pēc pārticības varētu būt līdzīgs kā šodien – jo vairāk naudas ģimenei, jo mazāk strīdu, mazāk raižu par iztikas nodrošināšanu. Otrs iemesls- labi paēdusi, ražena līgava nozīmēja spēcīgu darbinieku saimniecībā, māti, kas spēj bez problēmām iznēsāt bērniņu, dzemdēt to veselu, zīdīt. Skaidrojumam- jo tālāk senatnē, jo lielāks risks dažādu infekciju, grūtniecības un dzemdību komplikāciju dēļ mātes un/vai bērniņa nāvei. Ilustrācijai tautasdziesma: “Es būt ņēmis to meitiņu,/ Kaut tai laba veselība: Vējā gurni izkaltuši,/ Saulē pupi savītuši.” [LD 20148].

Otra dziesmu variantu daļa, kas saistās ar līgavas izcelšanu no ratiem, ir atšķirīga, jo tur līgavas svars tiek skaidrots pavisam citādi:

Cel, bāliņ, lūkodams,

Vai ir grūta vedamā:

Ja būs grūta vedamā,

Tad būs divas dvēselītes.” LD 18740

Divas dvēselītes” nepavisam nebija tas, ko gaidīja vīra radu saime, jo tas parādīja līgavas netiklību. Vismaz vēlākajos laikos, kad precības tika norunātas un līgavainis ar līgavu pazīstami, šis bija liels negods. Tai pat laikā pastāv iespēja, ka dziesmā varētu būt saglabājušies priekšstati no senākiem laikiem, kad sievas zaga. Sākotnēji devās izlūkos, pēc tam vai nu pats puisis, vai kāda persona viņa uzdevumā devās nolūkotai pakaļ (protams, ir liecības arī, ka tas noticis vienā braukšanas reizē). Šajā dziesmā tad būtu konstatēts brīdis, kad zagtā līgava ir bērna gaidībās.

Otra tradīcijas versija ir – līgavai pašai jāizkāpj no ratiem. Jādomā, ka tas, cik ātri metia spēs izkāpt, tiek vērtēts un vēlāk apdziedāts, saistot to ar čaklumu darbā u. tml. Tomēr šajās dziesmās uzmanību saista vairāk „Latviešu tautasdziesmu” gatavojamā “Kāzu” sējuma variantos un variācijās sastopamās dziesmas, īpaši šis tips:

Lec pate, tautmeita,

No kumeliņa,

Negaidi mūs’ brāli

Noceļam.” N 1400, 129757- 58

Ir vairākas dziesmas, kur pēdējās rindas atšķiras: “..Nav brāļa mājās,/Kas tevi izcels.” K 1677, 15. Ja lasām līgavas vešanas dziesmas, tad ļoti daudzas no tām ietver frāzes “brālim vedu līgaviņu”, “es atvedu brālim sievu” vai tamlīdzīgas formulas. To kontekstā mulsinoša šķiet piezīme, ka “brāļa nav mājās”. Kā līgavainis var nebūt mājās brīdī, kad atved viņa nākamo dzīvesbiedri?! Šo neskaidrību novērš variācijas: “..Negaidi dievera,/ Cēlājiņa.” L 520, 243. Par dieveri teicējs vēl sniedzis paskaidrojumu, ka tas ir vīra brālis. Vēl, galvenokārt Latgales dziesmās, pie cēlājiem minēts arī tēvs – gan bez paskaidrojuma, kurš. Tātad jauno sievu (ja viņa neprotas pati izkāpt) bieži vien neizcēla līgavainis, bet kāds no radinieku pulka. Iespējams, tas bija vedējs (visbiežāk vedēji bija līgavaiņa brāļi), tā simboliski noslēdzot savu darba daļu.

Būtiski, ka abi līgavas izcelšanas/ neizcelšanas tradīcijas tautasdziesmu varianti ir sastopami visā Latvijā, tiem nav pat aptuvenu ģeogrāfisko robežu. Tādēļ, vedot līgavu pār novadu, varēja gadīties, ka, negribot krist kaunā un gaidot izcelšanu, viņa dabūja dzirdēt sašutumu par nekaunību, paliekot ratos.

Būsim priecīgas par Jūsu komentāriem, novērojumiem, jautājumiem gan saistībā ar šeit aprakstītajām, gan arī citām kāzu tradīcijām.

G. Pērle- Sīle

Komentēt

Filed under Uncategorized

Kāzu vai bēru dziesma, vai saldsērīga ziņģe?

Jautājums folkloras pētniekiem, praktizētājiem un interesentiem.

„Latviešu tautasdziesmu”  topošajā 11. sējumā tiks publicēts arī kupls skaits (vairāki simti) t.s. garo dziesmu. Par garajām dziesmām sauc tautasdziesmas, kurās rindu skaits pārsniedz desmit un kas ietver sižetu jeb stāstu („Es karā aiziedams”, „Krauklīts sēž ozolā” u.c.). Tām  ir sava individuāla melodija un brīvāka teksta uzbūve nekā četrrindēm. Krišjānis Barons tāpat kā tautasdziesmu formas pētnieks Ludis Bērziņš garās tautasdziesmas saucis par ziņģēm. Iespējams, tāpēc, ka daļa no tām saturiski tuvojas jaunāka laika romantiskajām dziesmām, kas aizgūtas no vācu tradīcijas. Mūsdienās ziņģe ir tautā izplatīta romantiska satura autordziesma.

Kārtojot izdošanai garās kāzu dziesmas, nākas saskarties ar tekstiem, kuru nozīme un vieta kāzu rituālā nav zināma, jo folkloras vācēji to savulaik nav noskaidrojuši. Viens no šādiem gadījumiem ir dziesma par kāzās mirušo līgavu, kas īpaši populāra Latgalē, kur pierakstīti 55 varianti (Vidzemē 18, Kurzemē 8, Zemgalē 7 un Lietuvā 1). Pēc LFK datiem, dziesmas vecākās zinātājas ir 1836.g. un 1872. gadā dzimušas teicējas. Tikai vienā gadījumā pie dziesmas teksta, kuru 1960. g. Balvu raj. Bērzpilī no teicējas Annas Būdnīkas pierakstījusi toreizējā filoloģijas studente, tagad pazīstamā filosofe Skaidrīte Lasmane, atrodamas viņas fiksētas teicējas norādes: „dziedāja kāzu dziesmu meldijā” un „itū kuozuos dzīduoja” (LFK 1950, 4980). Lūk, dziesmas pieraksts:

Pīcpadsmit ar varganem,
Sešpadsmit ar garmanem,
Es ar sovu mīlōkū
Pyrmū danci doncōt gōju.
Da pus danča nadagōju,
Saslymst muna mīlōkō.
- Oi, tu muna sirdspukeit,
Kaidu zōļu tev vajag?
Voi dzers olu, voi dzers šņabi,
Voi soldonu iudisneņu?
- Ni dzerš ola, ni dzerš šņaba,
Ni soldona iudisneņa.
- Oi, tu muna sirdspukeit,
Kaidu kleitu tev vajag?
- Boltu kleitu, zaļom lopom,
Apkuort zalta zeiļeitem.
- Ak, tu muna sirdspukeit,
Kaidu grobu tev vajag?
- Malnu gruntu, zaļom lopom,
Pazeļteitom kōjeņom.
- Ak, tu muna sirdspukeit,
Kaidim kopim tevi vest?
- Iz tīm pošim kopim vesti,
Kur guļ muni bōleleni.
- Oi, tu muna sirdspukeit,
Kaidim zyrgim tevi vest?
- Ar tīm pošim sērmim zyrgim,
Kur atvede šai vītā.
- Oi, tu muna sirdspukeit,
Kai man tevi pīminēt?
Ik svātdinis iz bazneicu
Par manimi dīva lyugt.
LFK 1950, 4980

Barons „Latvju dainās” šo dziesmu trīs variantos ievietojis nodaļā „Garākas dziesmas jeb ziņģes”. Viens no tiem pierakstīts Cēsu apriņķa Vestienā:

Daiļa roze dārzā auga,
Kas to rozi iestādīja?
Māmiņai viena meita,
Tā rozīti iestādīja.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim viņai precībās.
Labdien, labdien, smukmeitiņa!
Mēs braucām precībās.
- Paldies, paldies, smukpuisīti,
Es nevaru solīties,
Es nevaru solīties,
Nav mājā tēvs, māmiņa.
Brauciet rītu, vai parītu,
Tad būs mājā tēvs, māmiņa.
- Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Brauksim otrreiz precībās!
Labdien, labdien, smukmeitiņa,
Otrreiz braucām precībās.
- Paldies, paldies, smukpuisīti,
Nu es varu solīties,
Nu es varu solīties,
Nu mājā tēvs, māmiņa.
Jūdziet, brāļi, sešus meļņus,
Vedam brūti sētiņā.
Sētiņāi ievedot,
Saņem mūs muzikanti,
Piecpadsmit ar vijolēm,
Sešpadsmit ar bazūnēm.
Pirmo danci dancojot,
Noģībst mana līgaviņa.
Nesu viņu kambarī,
Lieku viņu gultiņā,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Uz rokām saauklēju.
Saki, mana līgaviņa,
Vai negribi ēst, vai dzert?
Vai negribi ēst, vai dzert,
Vai saldena āboltiņa?
- Ne es gribu ēst, ne dzert,
Ne saldena āboltiņa.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādās drēbēs tevi ģērbt?
- Šķidri austos svārciņos
Sarkanrožu lintītēm.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādā zārkā tevi likt?
- Tumši zilā, brūnām puķēm,
Sudrabiņa lapiņām
- Saki, mana līgaviņa,
Kādiem zirgiem tevi vest?
- Tiem pašiem sešiem meļņiem,
Kuriem mani brūti veda.
- Saki, mana līgaviņa,
Kādām smiltīm tev' apbērt?
-Tām pašām smiltiņām,
Kurām citus paglabā.
- Saki, mana līgaviņa,
Kā es tevi piecietīšu?
- Liec trīs gadus baznīcā
Ik svētdienas nozvanīt.
- Brīnās kungi, brīnās ļaudis,
Kas tā tāda nomiruse,
Kas tā tāda nomiruse,
Pirmo danci dancojot,
Pirmo danci dancojot,
Brūtes kroni noņemot.
LD 33616 

Kaut arī dziesmas variantos atspoguļotie kristīgie priekšstati un 19. gs. beigu sadzīves detaļas (brūtes kleita, zārka un krusta izskats u.c.) liecina par tekstu jaunāku izcelsmi, tajos varētu būt saglabājušies senāki priekšstati par kāzām kā pārejas rituālu meitas pāriešanai jaunā – sievas statusā, kas tiek izspēlēts kā viņas rituālā nāve. Šo argumentu stiprina varianti, kuros, pirmo kāzu danci dancojot, līgavai tiek noņemts vai nokrīt vainadziņš (arī gredzentiņš), vai kuros mirstošā līgava tiek šūpota zelta šūpulī (atsauce uz dzimšanu un kristībām kā pirmo pārejas rituālu, kas iezīmē ienākšanu šai saulē), arī tie pāris teksti, kuros parādās meitas un sievas dzīves dramatizēts pretnostatījums kā daudzās citās kāzu dziesmās. Piemēri:

... Pirmo danci dancojot, 
Nokrīt viņai vainadziņš,
Vaiņadziņu saņemot,
Nokrīt viņai gredzentiņš,
Gredzentiņu paņemot,
Sāk jau bāla metenēt (mesties)*... 
LFK 1730, 31155, Prauliena

... Vaicoj kungi, bazneickungi:
- Kas tik lels tev nūmyra?
- Man nūmyra jauna sīva,
Pyrmū danci doncojūt.
- Koļ es beju pi brōlim,
Beju bolta, da sorkona,
Kai izgōju tautiņōs,
Kai zōleite solnas āsta...
LFK 1705, 3794-5, Aglona
... Pirmo danci dancojot,
Noģībst mana līgaviņ’.
Ohaijā, tillillī,
Noģībst mana līgaviņ’.
Ņemu savās rociņās,
Ienes’ savā istabā,
Ohaijā...
Ienes’ savā istabā,
Ieliek’ zelta šūpulī.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Sašūpāju, saauklēju...
Es vaicāju līgaviņai:
- Kādās drēbēs tevi ģērbt?
- Zīda kleitu, tilla micu,
Sarkanrozā bantītēm.
Es vaicāju līgaviņai:
- Kādā zārkā tevi likt?
- Brūnu grunti, rozā puķēm,
Sudrabotiem klamburiem...
LFK 23, 9908, Dikļi

No otras puses, pēdējā piemērā un tam līdzīgajos tekstos sastopamie fantāzijas elementi  neviļus sasaucas ar ironiski drastisko bēru aprakstu ziņģē „Balts zārks ar melnām pumpām”, kuras uzmanības centrā arī līgavas nāve. Šo noskaņu vēl paspilgtina t.s. „trallas” – piedziedājumi aijaijā, trallallā; puijā, puijā, puijaijā; afaijā, tillillī u.tml.

Tātad jautājums folkloras pētniekiem, praktizētājiem, interesentiem – vai un kas jums ir zināms par šīs dziesmas saturu, nozīmi un izpildījuma kontekstiem?
Baiba Krogzeme

__________________________________

* Latgaliešu tekstu valodas  red. Beatrise Reidzāne.  Viņas pārdomas par vārdformas metenēt seno cilmi: mest<*metti, pag. meta, vārddarināšanas variants, līdzīgi kā vest<*vedti, vadāt, vadīt arī *metti mētāt, *metenēt.

2 komentāri

Filed under Uncategorized

Kā tapa “Ziedi, ziedi, rudzu vārpa”?

Cik bieži, dziedot tautasdziesmu, esat iedomājušies, kādēļ panti savirknēti tieši tā? Kas tos saista? Kāpēc tie apvienojušies? Šādi jautājumi mums ienāca prātā, saskaroties ar plaši pazīstamo, kāzās iecienīto dziesmu “Ziedi, ziedi, rudzu vārpa”, kurā apvienoti tematiski atšķirīgi tautasdziesmu teksti par klēts celtniecību un tautās iešanu. Interesants pavērsiens! Izrādās, 19./ 20.gs. mijas tautasdziesmu avotos „Ziedi, ziedi, rudzu vārpa” tādā versijā, kā to pazīstam šodien, nemaz nav.  Tas pats sakāms arī par tautasdziesmu vākumu LFK arhīvā. Lūk, ko, mēģinot izsekot dziesmas vēsturei, uzgājusi Elga Melne:

Ziedi, ziedi, rudzu vārpa,

Deviņāmi ailiņām,

Mans bāliņš klēti cirta

Deviņiemi arodiem. LD 28128 Krustpils

K. Barons, kārtojot “Latvju dainas” sev zināmu iemeslu dēļ par pamatdziesmu ir izvēlējies variantu noLatgales, lai gan seko variācijas tikai no citiem novadiem: 2 variācijas no Kurzemes, 5 variācijas no Vidzemes, 11 variācijas no Zemgales. Dziesmai izdalītas ir 4 versijas, divas no tām ir teksti no Vidzemes, viena no Kurzemes. Variācijās ailiņām mijas ar rindiņām, bet arodiem mijas ar apcirkņiem. Jāpievērš uzmanība, ka ceturtā versija būtībā ir tas pats pamatdziesmas teksts, tikai augšzemnieku izloksnē (versijai ir arī 5 variācijas. Ltdz pamatdziesmas teksts saskan ar LD versiju:

Zīdi, zīdi, rudzu vōrpa,

Deveņom aileņom;

Muni brōli klēti taisa

Devenim orūdim. Ltdz 1942

Pielīdzināti 21 variants no Zemgales, 4 varianti no Vidzemes un 159 varianti no Latgales. Te arī vairāki desmiti variāciju. Skrupulozi neanalizējot un neaprakstot visas variācijas, kopumā var teikt, ka galvenā atšķirība starp Latgales un citu novadu variācijām saglabājas kā LD – vārpa zied rindiņām, reizītēm, ziediņiem, bet klēti taisa deviņiem apcirkņiem. Šis ir tas gadījums, kad saglabājas kāda kultūrvēsturiskā novada leksika. Redzams, ka dažās variācijās no citiem novadiem ienāk Latgalei raksturīgie vārdi un otrādi, bet Latgalē tomēr ir tendence saglabāt savu leksiku. Viens no dziesmu variēšanās gadījumiem ir dziesmas garuma izmaiņas. To labi demonstrē iepriekš minētās dziesmas versijas, jāmin, ka Ltdz (LD tādu vēl nav) publicētas vairākas versijas, kas pamatdziesmu papildina ar domas izvērsumu, pievienojot vēl 2 rindas. Visas sešrindes pierakstītas Latgalē.

Nākošās rindas raksturo arodu izskatu: Zalta sīnas, vara greida, Sudabreņa duraveņas, vai vēsta, ko kurā arodā bērs: Cytā bēre rudzus mīžus,/ Cytā seiku sudrabeņu vai Deveitā orūdā/ Pīber zalta, sudabreņa. Abos krājumos tematiski šī dziesma ievietota nodaļā “Druvas zeļ un zied”.

Redzam, ka četrrinde izplatījusies galvenokārt Latgalē, lai gan arī citos novados ir vērā ņemams variantu skaits. J. Vītoliņš melodijas ar šo tekstu ievietojis krājumā “Darba dziesmas”, melodiju varianti ir tikai no Latgales, E. Melngailis vien ir pierakstījis 14 melodiju variantus, Melngailis pierakstos atzīmējis, ka tas ir rudzu balss. Secinām, ka iepriekš apcerētā variantiem bagātā četrrinde vai sešrinde dzīvo patstāvīgu dzīvi.

Bet ikvienam no mums ir zināma dziesma:

Ziedi, ziedi, rudzu vārpa,

Deviņāmi ailītēm;

Mani brāļi klēti taisa

Deviņiemi arodiem.

Taisat, brāļi, ko taisati,

Uztaisat man istabiņ’,

Uztaisat man istabiņu

Ar trejami duravām.

Pa vienami saule lēca,

Pa otrami norietēj’,

Pa trešami es izgāju,

Galvā zīļu vainadziņš.

Kā redzam, dziesma sākas ar iepriekš analizēto četrrindi. Tālākais teksta saturs lielā mērā saskan ar LD 13374. dziesmu:

Es tev lūdzu, bāleliņ,

Tais’ man jaunu istabiņu,

Tais’ man jaunu istabiņu

Ar trejāmi durtiņām.

Pa vienāmi tautas nāca,

Pa otrāmi bāleliņi,

Pa trešāmi es iznesu

Savu zīļu vainadziņu. LD 13374, 2 Dundaga

LD 13374. dziesma ir atrodama “Precību dziesmās”. Šim dziesmu tipam ir 6 versijas, teksti pa novadiem sadalās šādi: 4 teksti no Kurzemes, 7 no Zemgales, 3 no Vidzemes, tikai 2 teksti (4. versija) no Latgales. Tikai 2 Vidzemes varianti veido versiju, kuras tekstā ienāk saules motīvs, kas ir mūsdienu populārajā dziesmā:

Tais’, bāliņi, augstu namu,

Taisi treju nama durvju:

Pa vienām gaisma ausa,

Pa otrām saule lēca,

Pa trešām durtiņām

Iznes manu vainadziņu. LD 13374, 3 Plātere

3. un 4. rinda ir aizstāta ar formulu Pa vieniem saule lēca, Pa otriem norietēja, kas pazīstama vairākās tautasdziesmās.

Kurā brīdī ir izveidojusies šodien populārā dziesma ar tādu tekstu un melodiju, vēl pētāms. Te 2 dziesmas saplūdušas vienā, tanī pašā laikā, kā redzējām, turpina patstāvīgu dzīvi arī pirmā četrrinde. Jaunveidotā dziesma pēc satura arī klasificējama kā precību, kāzu dziesma (Ltdz tā vēl nav publicēta). Divu tekstu saplūdumu šai gadījumā laikam veicinājis tēmas radniecīgums – taisa klēti un tad istabiņu, apvieno to vienā vēstījumā. Var teikt, ka šī dziesma, ko parasti dzied ar vienu un to pašu melodiju, dzīvo neatkarīgu dzīvi, tai ir savas funkcijas. Savdabīgi, ka biežāk šo dziesmu dzird dziedam ar ailiņām un arodiem, kaut arī literārā valodā un tālu no Latgales. Paši dziedātāji bieži vien komentē, ka tā jau Latgales dziesma.

„Latgales lingvoteritoriālajā vārdnīcā” aplūkots dziesmas izpildījums un tās simboliskā nozīme latgaliešu kultūrā

http://futureofmuseums.eu/lv/virtual-gallery/rezekne-higher-education-institution-collections/subcollections/exhibit/?nr=285 

Komentēt

Filed under Problēmjautājumi rakstīšanas procesā

Pūt, vējiņi, kukurūzu

“Pūt, vējiņi” ir tautā plaši pazīstama dziesma, bet tikai retais zina, ka tā nebeidzas ar “Pats par savu naudu dzēru,/ Pats skrēj’ savu kumeliņu”, bet turpinās ar krodzinieces uzrunāšanu, alus kannas sasišanu un pat plānu dzert kāzas 3 dienas- atkarībā no dziesmas garuma. Tāpat retais zina par citu melodiju, ar kādu dziesma dziedāta vai ka tai var būt arī piedziedājums.

Bet ne par to šoreiz. Padomju laikā folklora kā “darbaļaužu manta” tika plaši izmantota, jāsaka gan, ka bieži vien pielāgojot saturu un formu vajadzībai. Grūti teikt, vai tālāk minētā dziesma cietusi no pielāgošanas, vai radusies kādam radošam teicējam ironizējot, bet piedāvajam Jums šādu  “Pūt, vējiņi” versiju, kas pierakstīta Zaņas ciemā 60. tajos gados:

Pūt, vējiņi, dzen laiviņu

Piedz. Kukurūzā

Aizdzen mani Kurzemē

Piedz. Kvadrātlizdā.

Kurzemniece man solīja

Kukurūzu,

Sav’ meitiņu, malējiņu.

Kvadrātlizdā.

Solīt sola, bet nedeva,

Kukurūzu,

Sav’ meitiņu, malējiņu,

Kvadrātlizdā.

Teic’ man lielu dzērājiņu,

Kukurūza,

Kumeliņa skrējējiņu,

Kvadrātlizdā.

Kuru krogu es izdzēru,

Kukurūza,

Kam noskrēju kumeliņu,

Kvadrātlizdā.

Pats par savu naudu dzēru,

Kukurūza,

Pats skrēj savu kumeliņu,

Kvadrātlizdā.

Pats precēju līgaviņu,

Kukurūzu,

Tēvam, mātei nezinot

Kvadrātlizdā

Ginta Pērle- Sīle

Komentēt

Filed under Interesanti dziesmu teksti

Jaunatne mūsdienās nobriest ātrāk?

Sievas ir jāņem veciem puišiem, jo:

Tumša, tumša tā eglīte,

Kur saulīte nakti guļ;

Refr.: Juli foldra, juli foldra,

Juli foldra rallalā.

Tālu, tālu tā māmiņa,

Kur aug mana līgaviņa.

No kurienes tu, puisīti,

Ar tik jauku valodiņ’?

Es, māmiņa, no Vāczemes,

Nāk pēc savas vajadzības:

Es grib’ jūsu meitiņ’ precēt,

Ak, lūdzama, neliedziet!

Man ir viena pati meita,

Tā par mazu un par jaunu,

Tai būs mātes rīkstes bītiesn

Ne pēc jauniem puišiem dzīties.

Jaunam puisim žagariņus,

Ne tik agri sievu ņemt:
Vai tie zin, kā jādzīvo,

Vai tie zin, kā mīlēties?

Veciem puišiem sievu ņemt,

Tie gan zin, kā jādzīvo:

Tie gan zin, kā jādzīvo,

Tie gan zin, kā mīlēties.

Jūs, māmiņas, veci ļaudis,

Jūs savādi runājiet:

Pa pārai riekstiņš auga,

Pa pārai ozoliņš;

Jūras putni bariem skrien

Un pa pāriem pārojas;

Tā mums jauniem cilvēkiem

Būs pa pāriem pārot. V Bb 46, 583

Komentēt

Filed under Interesanti dziesmu teksti

Valodas papildināšanai

Jautājot bez konteksta: kas ir “krapšu vai krāpšu tilts” pirmā atbilde lielākajai daļai ļaužu noteikti būs- kāda reti sastopama materiāla tilts.  Bet īsto atbildi var rast tautasdziesmā:

Tautas taisa krāpšu tiltu

No apiņu sprodzītēm;

Nejājati, bāleliņi,

Dziļa upe apakšā! L 803, 281

Tātad- viltus tilts!

Atrada: G. Pērle- Sīle

Komentēt

Filed under Problēmjautājumi rakstīšanas procesā