Par Rīgas kungiem un zemniekiem

Šādi, tādi Rīgas kung'
Ar nagiemi mēslus grāb;
Es tāds nieka zemnieciņš
Ar sav' sidrab' karotiņ'. Pāles Ārciems, 1730,
Advertisements

Komentēt

Filed under Interesanti dziesmu teksti

Ltdz. afisa-1.jpg

 

Komentēt

Filed under Uncategorized

Kāzas turpinās!

IMG_2225

Cienījamie lasītāji, ar prieku ziņojam, ka pēc nelielas atelpas darbs pie kāzu dziesmām turpinās. Pašlaik uz mūsu galda ir kartotēkas kastītes ar vairāk nekā 50 000 kāzu dziesmu tekstiem, kas tiks iekļauti akadēmiskā izdevuma „Latviešu tautasdziesmas” nākošajā – 12. sējumā, kuru plānojam sagatavot izdošanai līdz 2020. gada beigām. Aicinām kopā ar mums turpināt izzināt seno latviešu kāzu rituāla norises – no varenas apdziedāšanās pie mielasta galda, mičošanas, jaunā pāra guldināšanas, veltīšanas, novada raudzīšanas u.c. izdarībām līdz kāzu beigām un atkāzām. Atgādinām, ka kāzu apdziedāšanās dziesmu ciklā tiks atgrieztas tam piederīgās nerātnās dziesmas, kuras Krišjānis Barons savulaik estētisku apsvērumu un cenzūras dēļ pārcēla uz atsevišķu, publiskajā grāmatu tirdzniecībā nepieejamu sējumu.

12. sējuma tautasdziesmu „stāstu sēriju” iesāksim ar Šķilbēnos, Latgalē, pierakstītu tekstu:

Pasoki, tu Andriv,
Ar kū Annu pīmōneji: 
Voi ar sovōm zylōm acīm,
Voi ar gordom kampatkom? /LFK 1439, 1552/

Šis teksts ir interesants ar jaunāku laiku tradīcijas atspoguļojumu – iespēju izvēlēties “otru pusīti” tiešā saskarsmē, izmantojot gan acu, gan saldumu valdzinājumu. Pretstatā tam senākās sievas iegūšanas tradīcijas rāda meitenes niecīgo varu pār savu likteni. Piemēram, sievas zagšana, kas atspoguļota tautasdziesmā: “Bēdz, māsiņ, dzenās tautas,/ Nes rokā vainadziņu;/ Ja zinies neizbēgt,/ Lec ar visu ūdenī” /LD 13341/, vai vēlākās sievas pirkšanas tradīcijas, kas saskatāmas arī šodienas kāzu leksikā: – “apprecot” var iegūt “preci”, „salīgstot” – „līgavu”.

Turklāt šī četrrinde ir labs piemērs tām daudzajām dziesmām, kas vienlīdz iederīgas dažādos tematiskajos ciklos – šajā gadījumā, gan pie jauniešu sadzīves, gan precībās un kāzās. Tautasdziesmu tekstu polifunkcionalitāti uzsvēris arī Krišjānis Barons „Latvju Dainu” ievadā. Viņš raksta, ka tautas dzīve „sastāv … iz zaru zariņiem, stīgu stīdziņām, kas atkal vijas dažreiz neaprobežojami vieni caur otriem. Tā arī viena dziesmu grupa ķeras otrajā iekšā, vismaz ļoti daudz dziesmu var pēc sava satura piederēt pie dažādām grupām”.1 Mūsu izšķiršanos par konkrēta teksta vietu sējumā vai nodaļā nosaka vairāki faktori – „Latvju dainu” paraugs, piederība noteiktai kāzu ieražai, teicēju komentāri u.tml. Taču, pārlūkojot šī sējuma tekstu bagātību, jau tagad ir skaidrs, ka tās aptveršanā un vētīšanā būs nepieciešama arī jūsu pieredze un zināšanas.

Uz drīzu tikšanos!

Baiba, Elga, Beatrise, Una, Ginta.

1 Barons K. Visendorfs H. Latvju dainas. 1. sēj. Jelgava, 1894, XVI lpp.

Foto: Una Smilgaine

Komentēt

Filed under Uncategorized

Ar prieku vēstām

IMG-1003

Cien. tautasdziesmu draugi!

Priecājamies vēstīt, ka apgādā “Zinātne” nācis klajā mūsu tautasdziesmu grupas sagatavotais jaunais akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” sējums “Kāzas. 1.daļa”. 

Grāmatā iekļauts vairāk nekā 55 000 tekstu plašs, līdz šim vienkopus nepublicēts kāzu dziesmu materiāls no Latviešu folkloras krātuves arhīva. Tekstu kārtojuma pamatā ir Krišjāņa Barona „Latvju dainās” izmantotais etnogrāfiskais princips, kas uzskatāmi atspoguļojas grāmatas beigās pārpublicētajā “Latvju dainu” kāzu dziesmu satura rādītājā. Paralēlie tekstu kārtojumi “Latvju dainās” un “Latviešu tautasdziesmu” jaunajā sējumā ne tikai sniedz bagātīgu informāciju par tautasdziesmu lietojumu un nozīmi senajā zemnieku kāzu rituālā, bet arī paver iespējas pētīt kāzu dziesmu tradīcijas attīstību gandrīz simt gadu garumā, respektīvi, no pirmajiem tautasdziesmu vākumiem 19. gs. otrajā pusē līdz tautasdziesmu pierakstiem 20. gs. beigās. Sējuma ievadā lasāms Baibas Krogzemes pārskats par latviešu kāzu dziesmām un ieražām, to papildina Ievas Pīgoznes pētījums par līgavu galvassegām senajās kāzās, kāzu dziesmu leksikas skaidrojošā vārdnīca un kāzu melodiju izlase, kas tuvākajā laikā būs atrodama grāmatas elektroniskajā profilā tiešsaistē http://lfk.lv/Latviesu-tautasdziesmas-11-Kazas-1. Grāmatu ilustrējis grafiķis Dainis Rožkalns. Sējums no svētdienas nopērkams Dziesmu svētku gadatirgū Vērmanes dārzā apgāda “Zinātne” stendā un drīz arī grāmatnīcās un “Zinātnes” grāmatu kioskā ZA augstceltnē. 

 

Attēlā: Baiba Krogzeme-Mosgorda un Beatrise Reidzāne ar nule iznākušo sējumu.

Foto: I. Garda-Rozenberga.

Komentēt

Filed under Uncategorized

Aicinām uz lekciju par tautasdziesmām

IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresa ietvaros prezentējam Latviešu folkloras krātuves tautasdziesmu krājumu un rīt, 20. jūnijā, plkst. 14:00- 16:00 Latviešu folkloras krātuves lasītavā (Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāvā) stāstīsim par to nelielā lekcijā. Būs iespēja uzzināt par to, kā krājums veidojies, klausīties teicēju ierakstus, raudzīt rokrakstus, kā arī noklausīties stāstus Latviešu tautasdziesmu akadēmiskā izdevuma 11. sējums “Kāzas”, kas šobrīd jau atdots drukāšanai, tapšanas.

Tā kā bloga apmeklējumā, problēmjautājumu komentāros redzējām, ka sabiedrībai interesē tautasdziesmas, mīļi aicinām Jūs piedalīties šajā pasākumā, lai kopā atklātu tautasdziesmu aizraujošo pasauli.

 

uz drīzu redzēšanos,

Ginta.

Komentēt

Filed under Uncategorized

Vēl nedaudz līdz 11. sējuma iznākšanai

 

Veicot pēdējos darbus pie akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas”, kas jūlija sākumā nonāks jūsu rokās, viesojāmies Latvijas Radio 1 raidījumā  “Laikarata riti”, kur stāstījām par sējuma saturu un uzbūvi, kāzu dziesmu bagātību un daudzslāņainību, kā arī par savām atklāsmēm, veidojot sējuma manuskriptu.

Lūk, saite uz raidījuma ierakstu http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/laikarata-riti/kazas-dazados-laikos.a104721/

 

Baiba, Beatrise, Elga un Ginta.

Komentēt

Filed under Uncategorized

Pateicība

Cien. tautasdziesmu draugi, zinātāji un izzinātāji!

Liels paldies visiem, kas palīdzēja mums darināt „Latviešu tautasdziesmu” 11. sējuma vārdnīcu! Jūsu meklētdegsme un zināšanas, kas atklājās bloga diskusijās, patiesi radīja pagrieziena punktu vairāku vārdu skaidrojumos, par kuru nozīmi mums iepriekš nebija nevienas versijas. Te rezultāts:

mascipani – kungi, pārfrazējums no poļu godbijīgas uzrunas “mości panie”

špadarags – tabakas rags, kurā glabā šņaucamo tabaku

trybuceņš – liellopu kuņģis (no krievu val.)

šalabans – stiprs pašbrūvēts alkoholisks dzēriens (no liet. val.)

Turpmāk vēl! 11. sējums „Kāzas. 1. daļa” dodas uz maketu, bet uz galda jau 12. sējums „Kāzas. 2. daļa”.

 

Baiba, Ginta, Elga, Beatrise, Una

 

4 komentāri

Filed under Uncategorized