Atminiet, sveši ļaudis, kas ir mīļš, nemīļots?

Mūsdienu  sabiedrībā mīklas ierasti tiek saistītas ar bērnu folkloru, lai gan tradīcijā šāda nodalījuma nav – mīklu minēšana minēts kā laika kavēklis rudens un ziemas vakaros visai saimei darot kādus vieglākus darbus (1).

Retāk pieminēts, ka mīklas izmantotas arī kāzu godos viesu izklaidei. Piemēram, Gatartas kāzu aprakstā minēts, ka kāzu mielasta laikā īstais brālis prasījis mīklās visādus ēdienus, piemēram, aukstasiņu gaļas (siļķes), vienkāju gaļas (sēnes), 100 govju piena (medus), knikša gaļas (kaņepes), rudzala (brandvīns) (2). Folklorists Kārlis Straubergs raksta, ka  “vispār mīklas var salīdzināt ar pārbaudījumu, kur jautājumi un atbildes rāda apķērību, atjautību un kā vietējo apstākļu, tā arī tautas dzīves zināšanu. Ja jautātājs bija kāds valdnieks vai arī kāda pārdabīga būtne, tad neveiksmes gadījumā, kā to rāda vēstures vai nostāstu tradīcija, neattapīgais varēja zaudēt pat iecerēto troni, līgavu vai dzīvību (..) Latviešu kāzu mīklas atspoguļo partu (3) pratināšanu, mēģināšanu paspīdēt otrējo priekšā, kad vedēju un panākšņu kāzinieki, līgavaiņa un līgavas radi, taujā viens otram līdzīgu mīklu formā ietvertus jautājumus.” (4)

Līdzīgi kā “Latvju dainās” arī Latviešu tautasdziesmu akadēmiskajā izdevumā šādu dziesmu tipu nav daudz. Nosacīti tās var dalīt vairākās grupās. Pirmā, kura vairāk saistās ar intelektuālu sacensību. Tajā poētiski raksturoti dažādi priekšmeti, dabas objekti, piemēram:

Kas varēja to darīt,

Ko varēju es darīt?

Dzīva buka gaļu vāra,

Ledus dega apakšā. Gudenieki 1208, 7004

Kas tā velns par mūru muižu,

Ne tur logu, ne tur durvju,

Vienas pašas kukņu durvis,

Tās ar vilnu aizaugušas. Skrunda 804, 7101

Otrā grupa saistīta ar otras puses izzināšanu. Tajās redzama līdzīga spēle kā ierodoties precībās – centieni noskaidrot, no kurienes nākusi otra puse, kāda tā ir.  Piemēram:

Atminiet, sveši ļaudis,

Kā es tiku šai zemē!

Ūdens nesa kļavu lapu,

Kļavu lapa mani nesa. Madona, 187, 378

Atminiet, sveši ļaudis,

Kādi ļaudis mēs bijām:

Ūdens zirgi, ledus segli,

Putu paši jājējiņi!

Mēs bijām Tranšu (5) zemes,

Vīna koku cirtējiņ’. Trikāta 1730, 16326

Kā redzam piemēros, arī mīklu dziesmās redzama vēlme izrādīt savu statusu izcelsmē, bagātībā u. tml., līdzīgi kā dažādos citos kāzu brīžos.

Salīdzināšanās jeb “mērīšanās” izpausme dažkārt veidota, atrodot dažādus “ērmus” jaunajā vietā. Piemēram:

Kādus ērmus es redzēju

Tai svešāi zemītē:

Vistai pupi, cūkai ragi

Aunam sedli mugurā. Dunika 891, 5326

Formāli, ņemot vērā tautasdziesmā ietverto jautājumu un atbildi, kā arī poētisko izteiksmi, pie mīklu dziesmām pieskaitāma arī tautasdziesma:

Atminiet, sveši ļaudis,

Kas bij balts, nemazgāts?

Atminiet, sveši ļaudis,

Kas bij mīļš, nemīļots?

Gulbis balts, nemazgāts,

Znotiņš mīļš, nemīļots. Jelgava, 929, 20087

Tomēr, ja pievēršamies saturam, tajā iekļautajam zemtekstam, teksts šķiet atšķirīgs no pārējās nodaļas. Tautasdziesmas satura atklājēja –  pēdējā rinda –, proti, labas attiecības starp sievas māti un znotu, iezīmē emocionālās attiecības, lielāku intimitātes līmeni, kas pārējās mīklu dziesmās nav atrodams. Tādējādi, kārtojot nodaļu par mīklām manuskriptam un  risinot jautājumu, vai piekrist K. Barona kārtojumam par teksta piederību mīklām,   tā pārvietojama uz nodaļu, kur tēlotas sievas mātes un jaunā znota attiecības. Piemēram, blakus tādām dziesmām kā:

Kaļ, kaļveit, kū koldams,

Izkaļ maņ sīvas mōti:

Nu tōs maņ meili vōrdi,

Nu tōs gordi kyumyuseni. Varakļāni, 509, 290

Ar šo ierakstu atgādinām, ka Latviešu folkloras krātuves pētnieki ir priecīgi saņemt kāzu aprakstus ar dažādām nopietnajām tradīcijām, neaizmirstot aprakstīt arī ēverģēlību daļu. 

Ginta un Solveiga. 

_______________________________________

(1) Skat. piemēram, Brīvzemnieks F. Latviešu etnogrāfiskie materiāli. 1881, VI http://garamantas.lv/lv/collection/1167225/Fricis-Brivzemnieks-Latviesu-etnografiskie-materiali-1881

(2) Latviešu tautas dziesmas. Red. Švābe, A., Straubergs, K., Hauzenberga-Šturma, E. VIII sēj. Kopenhāgena, Imanta, 1956, 397. Lpp.

(3) Sievas vai vīra, t.i. otras puses

(4) Straubergs K. Latviešu tautas mīklas. Latviešu tautas mīklas, sakāmvārdi un parunas. Red. Straubergs K. Kopenhāgena, Imanta, 1956, 16.lpp.

(5) Franču

Komentēt

Filed under Uncategorized

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s